Morfoloģija un bioloģija. Baltijas plekstei šobrīd nav drošu morfoloģisku, morfometrisku pazīmju sugas atšķiršanai no Eiropas plekstes P. flesus (skatīt Eiropas plekstes morfoloģijas aprakstu). Sugas droši atšķiramas tikai ģenētiski un pēc to ikriem. Baltijas plekstei ikri ir bentiski, to diametrs ir 0,99 mm atšķirībā no Eiropas plekstes, kam tie ir lielāki (1,3–1,5 mm) un pelaģiski. Dzimumgatavību tēviņi sasniedz 2–3, savukārt mātītes 3–4 gadu vecumā (Momigliano et al. 2018). Šobrīd trūkst pētījumu par sugas vecumstruktūru, domājams, vidējais dzīves ilgums ir līdzīgs kā Eiropas plekstei (četri gadi).
Izplatība. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Baltijas jūru apdzīvo viena plekstu suga ar dažādām vairošanās stratēģijām, taču ģenētiskie pētījumi ir pierādījuši, ka Baltijas jūrā sastopamas divas plekstu sugas (Momigliano et al. 2018). Eiropas plekste dominē Baltijas jūras D daļā, kur Baltijas plekstes īpatsvars ir vien daži procenti, savukārt Baltijas jūras Z daļā vairāk ir izplatīta Baltijas plekste, kas ir endēma suga Baltijas jūrā. Latvijas piekrastē ir novērojama šo sugu sajaukšanās – aptuveni 70% piekrastē sastopamo plekstu veido Baltijas plekste (Momigliano et al. 2018; Ustups 2022). Līdz ar morfoloģisku atšķirību trūkumu abas plekstu sugas šobrīd nav viegli atšķiramas, tāpēc trūkst precīzu datu par sugu izplatību un populācijas stāvokli. Līdz ar to suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Populācijas lielums Baltijas jūrā un reģionālās populācijas lielums Latvijas ūdeņos nav precīzi zināms (Ralph 2024). Pētījumi reģionālās populācijas novērtēšanai līdz šim nav veikti, un dati par izplatību ir pieejami ģints līmenī.
Biotopi un ekoloģija. Bentiska zivs ar plašu toleranci pret sāļumu, pārsvarā uzturas jūrā, taču ienāk arī upju grīvās un lejtecēs. Vasarā dzīvo piekrastē 1–20 m dziļumā, ziemo 50–70 m dziļumā (Plikšs, Aleksejevs 1998). Nārsto no aprīļa līdz jūnijam 5–20 m dziļumā. Nērš bentiskus ikrus uz smilšaina, akmeņaina substrāta, ikru attīstībai nepieciešams 7‰ sāļums (Momigliano et al. 2018).
Izmantošana un tirdzniecība. Komerciāli nozīmīga zivju suga – tiek lietota pārtikā. Gan Baltijas plekste, gan Eiropas plekste Baltijas jūrā tiek iegūta gan specializētajā zvejā, gan piezvejā citu zivju sugu zvejā. Informācija par nozveju šobrīd ir pieejama ģints līmenī.
Apdraudējums. Sugas galvenais apdraudējums potenciāli var būt pārlieku intensīva tās ieguve dažādu veidu zvejā, kā arī konkurence par barības bāzi ar invazīvo apaļo jūrasgrunduli Neogobius melanostomus (Ustups et al. 2016). Domājams, kopš 20. gs. 90. gadiem līdz mūsdienām sliktāki sāļuma apstākļi Baltijas jūrā ir negatīvi ietekmējuši sugas ražību retāku sāļa ūdens ieplūžu no Ziemeļjūras dēļ (Nissling, Wallin 2020).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas attīstības tendences, pašreizējā plekstu monitoringā ir jāiekļauj ģenētiskās analīzes, kas ļautu nodalīt informāciju par Baltijas un Eiropas pleksti. Ņemot vērā, ka sugas apdraudētības novērtējumam Latvijā šobrīd trūkst datu, sugas aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. Baltic flounder – Platichthys solemdali. Endemic to the Baltic Sea. For a long time, it was thought that the Baltic Sea was inhabited by a single species of flounder Platichthys with different reproductive strategies, but genetic studies have shown that there are two species. P. flesus dominates the southern Baltic Sea with only a few percent of P. solemdali, while P. solemdali is more common in the northern Baltic Sea. Along the Latvian coast, there is a mixing of these species, with P. solemdali making up about 70% of the flounder found along the coast. Due to the lack of morphological differences, the two flounder species are currently not easily distinguishable and therefore accurate data on their distribution and population status are lacking. Consequently, the species has been assigned the category Data Deficient (DD). It is a benthic fish with a high tolerance to salinity, mostly found in the sea, but also in estuaries and lower parts of rivers. Poorer salinity conditions in the Baltic Sea since the 1990s due to less frequent saline water inflows from the North Sea may have had an impact on the productivity of the species. It is a commercially important fish species. Both P. solemdali and P. flesus are caught in the Baltic Sea in specialised fisheries and as a bycatch in fisheries for other fish species. Catch information is currently available at the genus level. Overexploitation in various types of fisheries is potentially the main threat to the species. The species is not on the lists of species of EU importance and Latvian protected species. In order to clarify the distribution and regional population trends of the species, genetic analyses must be included in the current Platichthys monitoring, allowing for the differentiation between P. solemdali and P. flesus data.
Literatūras saraksts
