Morfoloģija un bioloģija. Bārdainais naktssikspārnis ir viena no mazākajām naktssikspārņu Myotis sugām, ķermeņa garums 35–48 mm, apakšdelma garums 31–37 mm. Apmatojuma krāsa uz muguras brūna, vēderpusē – pelēcīga. Āda melna. Ausis salīdzinoši garas, nosmailotas, auss radziņš garš, arī nosmailots. Epiblēmas nav. Ļoti līdzīgs dvīņu sugai Branta naktssikspārnim M. brandtii. Abu sugu tēviņi atšķirami pēc dzimumlocekļa formas (M. mystacinus tas ir viscaur tievs, M. brandtii ar paresninājumu distālajā galā). Abu dzimumu indivīdi no Branta naktssikspārņa atšķirami pēc priekšdzerokļu izmēriem – bārdainajam naktssikspārnim otrais priekšdzeroklis ir izteikti mazāks nekā pirmais priekšdzeroklis gan augšžoklī, gan apakšžoklī, kā arī trešā priekšdzerokļa papildu smaile ir īsa un neattīstīta, nepārsniedz otrā priekšdzerokļa garumu. Eholokācijas saucieni grūti atšķirami no citām Myotis ģints sugām. Vairošanās ir pierādīta, tikai noķerot mātītes ar laktācijas pazīmēm, bet līdz šim Latvijā nav novērotas šīs sugas kolonijas vai mazuļi. Pārojas rudenī un ziemā; pavasarī dzimst viens mazulis. Paaudzes ilgums ir 7,8 gadi (Coroiu 2016), dzīves ilgums līdz 24 gadiem (Tacutu et al. 2018). Mātītes sāk vairoties otrajā dzīves gadā (Albayrak 1991), vairošanās spējas un augstu vitalitāti saglabā gandrīz visu mūžu.
Izplatība. Suga ir izplatīta lielākajā daļā Eiropas, atsevišķas populācijas ir Mazāzijā, Kaukāzā un uz austrumiem no Kaspijas jūras, kā arī nelielā apgabalā Marokā (Budinski, López-Baucells 2023). Latvijā suga atrodas izplatības areāla ZA daļā, kurā ietilpst arī Igaunijas, Somijas, Krievijas, Baltkrievijas un, iespējams, arī Lietuvas reģionālās populācijas (Lietuvā uzskata, ka suga nav sastopama, bet, iespējams, tas ir skaidrojams ar datu un pētījumu trūkumu). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 2343 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km2, bet šie rādītāji neatspoguļo patieso izplatību. Gandrīz visi novērojumi kopš 1992. gada ir bijuši ziemošanas un spietošanas vietās, izņemot vienu gadījuma novērojumu ēkā vasarā Straupes apkārtnē. Datu trūkums neļauj spriest par izplatības pārmaiņām.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Sugas globālajā novērtējumā nav datu par populācijas lieluma pārmaiņām (Coroiu 2016) un ticamu datu par reģionālo populācijas lielumu vai skaita izmaiņu tendencēm nav lielākajā daļā valstu, tostarp Latvijā. Koloniju lielums un vasaras mītņu vietas Latvijā nav zināmas. Vienīgos datus, kas daļēji ļauj spriest par skaita pārmaiņām, sniedz ziemojošo sikspārņu monitorings. Tomēr šajā monitoringā suga tiek vērtēta nevis taksona, bet dvīņu sugu kompleksa līmenī, un nav zināms, vai konstatētās skaita pārmaiņas ir vienādi attiecināmas uz abām sugām.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā nav pietiekamas informācijas par sugas izmantotajiem biotopiem vasarā. Citās valstīs suga konstatēta ļoti dažādos biotopos, tostarp urbānajos. Ziemošanas laikā suga novērota tikai dabiskās vai cilvēka veidotās alās (pagrabalās), tomēr tajās konstatētais indivīdu skaits ir mazs un, līdzīgi kā citur Eiropā, nav zināms, kur pārziemo populācijas lielākā daļa. Latvijā šobrīd nav tādu šīs sugas izmantotu alu, kurās cilvēku apmeklējumi būtu aizliegti un tās ziemā neapmeklētu tūristi.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Tā kā Latvijā informācija par sugas izmantotajiem biotopiem un mītnēm ir ļoti sadrumstalota, nav iespējams novērtēt to apdraudējumu. Iespējams, populāciju var ietekmēt mežizstrāde, jo suga līdz šim ir konstatēta vietās, kur dominē meži, taču nav zināms šīs ietekmes mērogs. Traucējumi ziemošanas vietās alās ir vietējs apdraudējums, kas, visticamāk, ietekmē nelielu reģionālās populācijas daļu. Lai gan reģionālā populācija, iespējams, ir neliela un var būt apdraudēta, trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc sugai ir piešķirta kategorija “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras aizsardzību paredz arī EUROBATS. Sugas aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Informācija par sugas izplatību Latvijā ir ļoti nepilnīga, un nav zināms, kāda reģionālās populācijas daļa ir sastopama ĪADT. Gandrīz visi reģistrētie sugas novērojumi ir divās ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā (lielākā daļa) un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Nav izstrādāts sugas aizsardzības plāns, bet prasības nodrošināt šīs un citu sikspārņu sugu aizsardzību ir iestrādātas Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plānā. Zināmajās sugas ziemošanas vietās ir jāierobežo cilvēku apmeklējumi ziemošanas laikā, kā arī alu apmeklētāji jāinformē par laiku, kad alas nav ieteicams vai nedrīkst apmeklēt.
Autors: Viesturs Vintulis.
Summary. Whiskered bat – Myotis mystacinus. The species is widespread throughout most of Europe, with isolated populations in Asia and a small area in North Africa. In Latvia, the species is found in the north-eastern part of its European range. Almost all records of the species since 1992 have been from hibernation and swarming sites. The EOO is 2,343 km2, and the AOO is 44 km2, but these figures do not reflect the actual situation. Due to a lack of data, it is not possible to assess changes in distribution, colony size and summer roosts, regional population size, and its trends. There is no representative information on the summer habitats of the species in Latvia. During winter, the species has only been recorded in natural or man-made caves (cellar caves), but the number of individuals found there is small and, as elsewhere in Europe, it is not known where the majority of the regional population overwinters. As information on the habitats and roosts used by the species is very fragmented, it is not possible to make a reliable assessment of the threats to these habitats. It is possible that the species may be affected by logging, as it has been found in areas dominated by forests, but it is not known how local or widespread this impact is. Disturbance in hibernation sites in caves is a local threat, likely to affect a small proportion of the regional population. Although there are indications that the regional population may be small and threatened, there is insufficient information to assess the extinction risk, and therefore the species is assessed as Data Deficient (DD). It is a species of EU importance and protected species in Latvia, whose protection is also required by EUROBATS. Almost all records of the species are in two protected nature areas – the Gauja National Park (most of the records) and the North Vidzeme Biosphere Reserve. There is no species conservation plan, but the requirements to ensure the protection of this and other bat species are included in the nature management plan for the Gauja National Park. It is necessary to ensure the protection of known hibernation sites from visitors during the hibernation period, as well as to ensure that visitors are informed about the times when it is not recommended or not allowed to visit the caves.
Literatūras saraksts
