Morfoloģija un bioloģija. Slaidās henotēkas laponis veido plānu, miltainu pelēkzaļganu plēvjveida struktūru uz substrāta. Apotēciji 2,5–3,5 mm gari, ar izlocītu un slaidu kātiņu. Kātiņš melns, klāts ar plānu, zaļganu, graudainu apsarmi. Galviņas apakšpuse un kātiņa augšpuse klāta ar pelēkbaltu apsarmi. Ekscipuls vāji attīstīts. Hipotēcijs brūngans. Aski elipsoidāli, 7,0–10,0 x 2,5–3,5 µm. Sporas lodveida, 2,5–3,0 µm diametrā, ļoti bālas, brūnas, gludas (A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijā, retāk Ziemeļamerikā. Latvijā viena vēsturiskā atradne konstatēta 19. gs. beigās Dundagas apkārtnē (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Mūsdienās ir zināmas sešas atradnes – Kurzemes Z daļā, Vidzemē un valsts A daļā –, visas konstatētas kopš 2017. gada (DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 8211 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Pēc sugas izzušanas riska izvērtēšanas 2025. gadā konstatēta arī Mazsalacā (DAP 2025).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lieluma izmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā sugas reģionālā populācija ir ļoti maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, pamatā aug vecos dabiskos platlapju mežos ļoti ēnainās un mitrās vietās. Konstatēta uz dažādu lapu koku (oša, kļavas, bērza u. c.) un egļu mizas parasti stumbra pamatnes daļā (SLU Artdatabanken 2025), arī uz trupošas koksnes. Latvijā konstatēta dažādos ES nozīmes aizsargājamos biotopos – nogāžu un gravu mežos, lakstaugiem bagātos egļu mežos, staignāju mežos, vecos jauktos platlapju mežos un aluviālos krastmalu un palieņu mežos. 2025. gadā atrasta arī muižas parkā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrādes pasākumi, kuru laikā no meža tiek izvākti platlapju koki, atmirusī koksne, kā arī mežu nosusināšana. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Trīs atradnes ir ĪADT – Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos un dabas liegumā “Lubāna mitrājs” (papildus 2025. gadā konstatētā atradne atrodas dabas parkā “Salacas ieleja”). Jāsaglabā veci un dabiski platlapju meži un veci koki, un atmirusī koksne mežos. Dzīvotnēs nav pieļaujamas darbības, kas izmaina mikroklimatu – mežizstrāde un nosusināšana. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Chaenotheca gracilenta is found in Eurasia, and less commonly – North America. There are six known localities in Latvia – in the northern part of Kurzeme Region, in Vidzeme Region, and in the eastern part of the country – all of them have become known since 2017. The EOO is 8,211 km2, and the AOO is 24 km2. An epiphytic species that mainly grows in old natural broadleaf forests in very shady and humid areas. In 2025, it was also found in a manor park. The species is threatened by logging activities that involve the removal of broad-leaved trees and dead wood from forests, as well as by forest drainage. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. The species must be included on the list of protected species. Three localities are situated in protected areas – Gauja and Slītere National Parks and “Lubāna mitrājs” Nature Reserve. Old and natural broadleaf forests, as well as old trees and dead wood in forests, should be conserved. Activities that alter the microclimate, such as logging and drainage, must be avoided in the habitats of the species.
Literatūras saraksts
