Morfoloģija un bioloģija. Koksnes cifēlijas laponis ir biezs, nepārtraukts, graudaini kārpveida vai paugurains, dažreiz plāns, plānas plēvītes veidā, dzeltenīgi pelēks, citrondzeltens, zaļgandzeltens. Zemlaponis baltgans. Apotēciji mazi, sākumā iegrimuši laponī, vēlāk paceļas virs lapoņa. Disks plakans vai mazliet izliekts, 0,2–0,7 mm diametrā, melns, kails, ar plānu, tikko pamanāmu, melnu, kailu lapoņa apmali (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Visas ķīmiskās reakcijas ir negatīvas.
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā. Latvijā ir tikai viena atradne – 1996. gadā tā konstatēta valsts ZR daļā Kolkā (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Latvijā kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tā pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā ļoti maza, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epiksīla suga. Pamatā saistīta ar stāvošu, labi izgaismotu atmirušu koksni (Lietuvā novērota uz priežu sausokņiem), taču aug arī uz apstrādātas koksnes (dēļiem, baļķiem, koka ēkām), kā arī uz piepēm un skujkoku, piemēram, egļu, mizas (Motiejūnaitė 2021). Sastopama maz pārveidotās lauku ainavās un vecos dabiskos priežu mežos. Var būt saistīta ar ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem – veciem vai dabiskiem boreāliem mežiem, purvainiem mežiem, lakstaugiem bagātiem egļu mežiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir jutīga pret mežizstrādes pasākumiem, kuru laikā tiek izvākta atmirusī koksne. Parkveida ainavās sugu apdraud vecu koku un atmirušās koksnes izvākšana Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti mazs EOO, AOO, apdraudējuma ietekmes apgabalu un pieaugušo indivīdu skaits un prognozēta biotopa kvalitātes mazināšanās (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tās dzīvotņu aizsardzībai paredzot iespēju veidot mikroliegumus. Vienīgā zināmā sugas atradne atrodas Slīteres Nacionālajā parkā. Nepieciešama pasīva aizsardzība – neiejaukšanās dabiskajos procesos. Ja nepieciešams, jāatēno krūmos ieaugušie sugas apdzīvotie koki, jāpalielina atmirušās koksnes apjomi. Ja suga tiek konstatēta uz koka ēkām, jāveicina sugas apdzīvoto konstrukciju daļu saglabāšana. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Rolands Moisejevs*, Dace Stepanova, Polina Degtjarenko, Jēkabs Dzenis.
Summary. Cyphelium tigillare is found in North America, Europe and Asia. There is only one locality in Latvia – it was found in 1996 in the northwestern part of the country in Kolka. The EOO and the AOO are 4 km2. An epixylic species. The species is mainly associated with standing, well-lit dead wood, but also grows on processed wood (planks, logs, wooden buildings), as well as on the polypores and the bark of conifers such as spruce. Occurs in insignificantly modified or unmodified rural landscapes and old natural pine forests. The species is sensitive to logging operations that involve the removal of dead wood. In park-like landscapes, the species is threatened by the removal of old trees and dead wood. Assessed as a Critically Endangered (CR) species due to the very low number of locations and mature individuals, small AOO and EOO, as well as the expected deterioration of the habitat quality. The species must be included on the list of protected species, with the possibility of creating micro-reserves for the protection of its habitats. The only known locality of the species is in the Slītere National Park. Passive protection – non-interference with natural processes is required. Where necessary, shrubs should be removed around the trees inhabited by the species, and the amount of dead wood should be increased. The conservation of old wooden buildings or parts of buildings where the species has been found on must be encouraged.
Literatūras saraksts
