Morfoloģija un bioloģija. Sudrabotā dermatokarpona laponis ir lapveida, polifils, 1–3 cm diametrā un 0,2–0,4 mm biezs, ar centrālām daivām, kas bieži vien ir ļoti uzpūstas, dažreiz pūšļveida krokas ar ieritinātām malām, parasti dziļi dalītām daivām, balti pelēcīgs, pelēcīgs, pelēcīgi brūngans, ar apsarmi, apakšpuse gluda vai tīklveida krokaina, gaiša līdz tumšbrūna. Laponis diezgan ciets, trausls, piestiprinās ar gomfu vai vairākiem gomfiem, no abām pusēm klāts ar paraplektenhimu mizu. Peritēciju daudz, pilnīgi iegrimuši laponī, saredzami melnu punktiņu veidā. Aski vālesveida. Sporas iegarenas vai elipsoidālas, ar noapaļotiem galiem, 8‒14 x 5‒7 µm. Piknīdas iegrimušas laponī, redzamas kā tumšbrūni punktiņi (piknosporas: 5 x 1 µm) (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Laponis un pārējās ķērpja daļas ar ķīmiskajiem reaktīviem nereaģē.
Izplatība. Kosmopolītiska suga. Sastopama Eirāzijā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Jaunzēlandē. Latvijā konstatēta vienu reizi 2017. gadā Vidzemē, netālu no Madlienas (Moisejevs, Degtjarenko 2017). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lielumu un pārmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā reģionālā populācija vērtējama kā ļoti maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epilītiska suga. Aug uz klintīm un lieliem akmeņiem labi apgaismotās vietās. Latvijā konstatēta uz granīta laukakmens.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud galvenokārt gaisa piesārņojums un nepiemērota dabas pieminekļu (dižakmeņu) apsaimniekošana, piemēram, sūnu un ķērpju apauguma notīrīšana, kā arī fungicīdu izmantošana lauksaimniecībā to tuvumā. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā, tās dzīvotņu aizsardzībai paredzot iespēju veidot mikroliegumus. Vienīgā sugas atradne ir uz aizsargājama dabas pieminekļa – aizsargājama akmens (dižakmens) – Ančiņu Velna akmens. Akmeņus, uz kuriem aug sudrabotais dermatokarpons, nedrīkst attīrīt no sūnu un ķērpju seguma un apstrādāt ar fungicīdiem. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova.
Summary. Dermatocarpon miniatum is found in Eurasia, North and South America, and New Zealand. It has been recorded once in Latvia, in 2017, in Vidzeme Region, not far from Madliena. The EOO and the AOO are 4 km2. An epilithic species. It grows on rocks and large boulders in well-lit areas. In Latvia, it has been found on a granite boulder. The species is mainly threatened by air pollution and the inappropriate management of natural monuments (stones), such as the removal of moss and lichen growth and the use of fungicides in agriculture near them. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. The species must be included on the list of protected species, with the possibility of creating micro-reserves for the protection of its habitats. The only locality of the species is on a protected nature monument – Ančiņi Devil’s Stone. Moss and lichen cover may not be removed from stones where D. miniatum grows, and these stones should not be treated with fungicides.
Literatūras saraksts
