Aktivitātes

2021-2022

Viena no Latvijas prioritātēm ir valsts aizsargājamo sugu un biotopu saraksta pārvērtēšana un esošā Natura 2000 tīkla lomas izvērtēšana sugu un biotopu aizsardzībā. Sugu izvērtēšana un kritēriju izstrāde veicama sadarbībā ar zinātniekiem, politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām pusēm. Izstrādājot kritēriju projektu, tiks ņemti vērā citu valstu piemēri un zinātniskās literatūras pētījumi. Darbu veiks projekta komanda, konsultējoties ar ieinteresētajām pusēm un dažādiem sugu ekspertiem.

Mērķis: izvērtēt un aktualizēt īpaši aizsargājamo un mikrolieguma sugu sarakstus, izstrādāt kritērijus sugu iekļaušanai un izslēgšanai no tiem.

Uzdevumi:

• kopā ar ieinteresētajām institūcijām un personām izvērtēt esošo sugu aizsardzības sistēmu un izvēlēties atbilstošāko;
•  izstrādāt kritērijus sugu iekļaušanai/ izslēgšanai no aizsargājamo sugu sarakstiem;
• apspriest izstrādāto kritēriju projektu sugu ekspertu un ieinteresēto pušu sanāksmēs, organizējot vismaz 3 sanāksmes.

Rezultāts: izstrādāti jauni aizsargājamo sugu saraksti visām dzīvo organismu grupām (melnraksts tālākiem likumdošanas grozījumiem). Procesā.

Stūrakmens: izstrādāts A.1. aktivitātes īstenošanas plāns. Sasniegts.

2021-2022

Aktivitātes realizācijā iesaistīti visi partneri.

Uzdevumi:

• Sugu datu izvērtēšana  un datu kvalitātes uzlabošana Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS; datu apzināšana kolekcijās, herbārijos, privātās datubāzēs, papīra formātā u.t.t., un to sagatavošana sugu novērtējumu veikšanai un DDPS OZOLS papildināšana; DAP īstenotā projekta “Dabas skaitīšana” iegūto daļu datu izvērtēšana, atlaso datus, kurus būtu lietderīgi tālāk izmantot, un korekti uzglabāt DDPS OZOLS;
• Pēc nepieciešamības un rūpīgi izvērtējot, veikt lauka pētījumus, apmeklējot senās atradnes vai līdzīgus biotopus, kur suga potenciāli varētu būt.

Aktivitātes rezultātā tiks uzlabota sugu datu kvalitāte un apjoms datu bāzē OZOLS. Dati būs pieejami daudzfunkcionālai lietošanai, tostarp projekta aktivitāšu īstenošanai, lēmumu pieņemšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un pārvaldībai Latvijā.

Nodevums: Pārvērtēti sugu dati (zīdītāji, putni, abinieki, rāpuļi, zivis, bezmugurkaulnieki, vaskulārie augi, sūnas, ķērpji, sēnes, aļģes), pārbaudot vismaz 100 000 ierakstus par sugām DDPS OZOLS.

2021

Latvijas Universitāte – komunikācijas stratēģijas izstrāde; 

Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitāte – ieguldījums stratēģijas izstrādē.

Projekta rezultāti un rezultātu sasniegšanas process var piesaistīt plašas auditorijas uzmanību, radīt jaunus un juridiski saistošus noteikumus, kā arī pārveidot izpratni par to, kuras sugas, kāpēc un kā ir jāaizsargā. Līdz ar to, nepieciešama korekta, aktīva, mērķēta un daudzpusīga komunikācija visa projekta norises laikā. Projekta sākumā tiks izstrādāta detalizēta komunikācijas stratēģija, kas ietvers komunikācijas mērķus, detalizētu publisko sanāksmju un publisko pasākumu plānu, projekta ekspertu iesaistīšanu, labākos veidus, kā demonstrēt rezultātus, komunikācijas līdzekļus, riska novērtējumu (potenciālie konflikti un komunikācija konfliktsituācijās), kā arī komunikācijas indikatorus.

Nodevums: Komunikācijas stratēģija. Sasniegts

Aktivitātes realizācijā iesaistīti visi partneri. Latvijas Universitāte – apmācību organizēšana, darba vadīšana, ekspertīze (visas taksonomiskās grupas, izņemot putnus un zīdītājus); Latvijas Ornitoloģijas biedrība – ekspertīze (putni); Dabas aizsardzības pārvalde – ekspertīze (zīdītāji); Daugavpils Universitāte  – ekspertīze (vaskulārie augi, bezmugurkaulnieki, ķērpji).

Latvijā līdz šim IUCN (Starptautiskās dabas aizsardzības savienības) kritēriji apdraudēto sugu sarakstiem netika piemēroti, lai gan šī pieeja tiek plaši izmantota visā pasaulē.  IUCN izstrādātais metodoloģijas ietvars nodrošina kritēriju kopumu sugu izzušanas riska novērtēšanai, un ļauj novērtēt sugu statusu nacionālā līmenī. Īstenojot šo aktivitāti, tiks veikta apdraudēto sugu sarakstu novērtēšana, kas nav darīts vismaz 20 gadus (dažām sugu grupām pat ilgāk). Šī ir viena no galvenajām projekta aktivitātēm , kura cieši saistīta ar projekta mērķu sasniegšanu – uzlabotas zināšanas par sugām nacionālā līmenī, pilnveidota nacionālā likumdošana un apdraudēto sugu datu sistēma.

Uzdevumi:

• Noorganizēt apmācības par IUCN kritēriju izmantošanu projekta un sugu ekspertiem;
• Sugu apdraudējuma statusa novērtēšana, izmantojot IUCN metodoloģiju. (Šīs darbības ietvaros tiks analizēti visi pieejamie dati par katru sugu: tās izplatību, tendencēm, populācijas lielumu, biotopiem, apdraudējumu, u.t.t. Potenciālie datu avoti ir A2 aktivitātē iegūtie un digitalizētie dati).
• Ekspertu sanāksmju organizēšana aktivitātes vidus un beigu posmā visām sugu grupām (zīdītājiem; putniem; abiniekiem un rāpuļiem; zivīm; bezmugurkaulniekiem; vaskulārajiem augiem; sūnām, ķērpjiem, sēnēm un aļģēm). t.s.k., pieaicinot sugu ekspertus no citām valstīm, kuri strādā tajā pašā jomā (bet ne šajā projektā), lai iepazīstinātu ar provizoriskajiem rezultātiem un apspriestu tos agrīnā stadijā. Eksperti (pētnieki un sugu eksperti) un politikas veidotāji (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, DAP  un citu valsts iestāžu darbinieki) tiks aicināti dalīties ar savām zināšanām, datiem un viedokļiem.

Nodevums: jauns Latvijas apdraudēto sugu saraksts (zīdītāji; putni; abinieki un rāpuļi; zivis; bezmugurkaulnieki; vaskulārie augi; sūnas, ķērpji, sēnes un aļģes).  Procesā. 

Stūrakmens: organizētas apmācības par IUCN kritēriju piemērošanu. Sasniegts.

____________________________________________________________

Sugu eksperti un tehniskie palīgi, kuri piedalās sugu vērtēšanā pēc IUCN kritērijiem un metodoloģijas:

Vaskulārie augi. Liene Auniņa, Ieva Roze, Ansis Opmanis, Nora Rustanoviča, Aiva Bojāre. Papildus piesaistītie eksperti: Brigita Laime, Pēteris Evarts-Bunders, Gunta Evarte-Bundere, Inita Svilāne, Dana Krasnopoļska, Uvis Suško, Laura Grīnberga.

Sūnas. Līga Strazdiņa, Baiba Bambe, Ansis Opmanis. Papildus piesaistītie eksperti: Ivars Leimanis, Ligita Liepiņa, Evita Oļehnoviča, Uvis Suško, Renāte Kaupuža, u.c.

Sēnes. Diāna Meiere, Inita Dāniele. Papildus piesaistītie eksperti: Gaidis Grandāns, Renāte Kaupuža, Julita Kluša, Ilze Ķuze, Ivars Leimanis, Uldis Ļoļāns, Edgars Mūkins, Evita Oļehnoviča, u.c.

Ķērpji. Polina Degtjarenko. Papildus piesaistītie eksperti: Rolands Moisejevs, Dace Stepanova.

Bezmugurkaulnieki. Dmitrijs Teļnovs, Dāvis Ozoliņš, Rūta Rozenfelde, Digna Pilāte, Inese Cera, Uģis Piterāns, Jānis Ozols, Uģis Kagainis, u.c.

Putni. Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš, Antra Stīpniece.

Rāpuļi, abinieki. Andris Čeirāns.

Zīdītāji. Valdis Pilāts. Papildus piesaistītie eksperti: Gunārs Pētersons, Viesturs Vintulis.

Zivis. Māris Plikšs (†), Jānis Bajinskis, Jānis Gruduls, u.c.

____________________________________________________________

2022-2024 

Aktivitātes ieviešanā iesaistīti visi projekta partneri.

Juridiski saistoši aizsargājamo sugu saraksti ir viens no svarīgākajiem dabas aizsardzības instrumentiem. Pašreizējie aizsargājamo sugu saraksti ir novecojuši, jo tie ir sastādīti gandrīz vai vairāk nekā pirms 20 gadiem, tiem trūkst skaidru kritēriju sugu iekļaušanai sarakstā un tie nav elastīgi, tāpēc jaunu sugu iekļaušana vai sugas izslēgšana ir ļoti lēns process. Tomēr daudzu sugu faktiskais aizsardzības statuss ir mainījies daudzu iemeslu dēļ, piemēram, sociāli ekonomiskā situācija, atklātas jaunas sugas u.c., līdz ar to saraksti un likumdošana  (tai skaitā regulējums par aizsargājamo sugu izmantošanas un iegūšanas atļauju izsniegšanu un  noteikumi par piekļuvi neaizsargātu sugu datiem) ir atkārtoti jāizvērtē, jāatjaunina un jāpilnveido.

Uzdevumi: 

• Sagatavot nacionālo tiesību aktu grozījumu projektus, kas balstīti uz projekta rezultātiem, (t.i., visaptverošu sugu datu analīzi un esošo likumdošanu un to ietekmi uz sugu aizsardzības statusu pēdējo 20 gadu laikā), lai uzlabotu sugu aizsardzības pārvaldību;
• Sagatavot tiesību aktu projektus, un to pamatojumus apspriest ar ekspertiem un ieinteresētajām pusēm (Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, a/s Latvijas valsts Meži, galvenās nevalstiskām organizācijām, kas pārstāv mežsaimniekus, makšķerniekus, lauksaimniekus, biškopjus, pašvaldības, u.c.), kā arī iesniegt tos Vides un reģionālās attīstības ministrijā.

Nodevums: sagatavoti, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniegti, sugu aizsardzības tiesību aktu projekti.

Stūrakmens: par katru tiesību akta projektu tiek organizētas vismaz divas ieinteresēto pušu sanāksmes.

2022-2024

Aktivitātes realizēšanā iesaistīti visi partneri.

B1 aktivitātes ietvaros tiks sagatavots apdraudēto sugu saraksts, veicot sugu izvērtējumu pēc IUCN metodoloģijas. Daļa šo datu un informācijas tiks apkopota, lai veidotu sugu datu lapas. B.3 aktivitātes ietvaros tiks veikti šī materiāla redakcionāli labojumi, strukturēšana, papildinformācijas meklēšana, ilustratīvā materiāla pievienošana un rekomendāciju izstrādāšana sugu saglabāšanai un tālākai apsaimniekošanai. Datu lapās būs ietverta zinātniskā pamatinformācija par sugu: morfoloģiskais apraksts, ekoloģija, izplatība un tendences, apdraudējumi. Datu lapas tiks sagatavotas latviešu valodā (ar kopsavilkumu angļu valodā) un papildinātas ar to identificēšanai būtisku sugu un pazīmju fotogrāfijām vai zīmējumiem, izplatības karti, tipiskiem biotopiem un/vai citu būtisku ilustratīvu informāciju. 

Darba uzdevumi:

• sagatavot un apstiprināt B.3 aktivitātes  realizācijas plānu;
• sagatavot sugu datu lapas par apdraudētajām sugām, kas atlasītas B.1 aktivitātē;
• publicēt sugu datu lapas gan elektroniskā formātā projekta mājaslapā, gan drukātā veidā (sešas grāmatas).

Nodevums: 

• sešas grāmatas (sugu datu lapu apkopojumi), kuras publicētas tiešsaistē projekta mājas lapā;
• sešas grāmatas (sugu datu lapu apkopojumi), drukātas.

Stūrakmeņi:

• sagatavots un starp ekspertiem saskaņots aktivitātes B.3 realizācijas plāns; Sasniegts
• grāmatas atvēršana (publisks pasākums).

2021-2023

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS ir valsts datubāze,  kas balstīta uz ĢIS. To izstrādāja un uztur Dabas aizsardzības pārvalde. OZOLS ir visplašākā bioloģiskās daudzveidības datubāze Latvijā, kurai ir oficiālās valsts informācijas sistēmas statuss. Tā satur informāciju un telpiskos datus par aizsargājamo dabas teritoriju (gan Natura 2000, gan valsts nozīmes teritoriju) robežām, mikroliegumiem, aizsargājamiem biotopiem, aizsargājamām sugām, ierosinātajiem un īstenotajiem apsaimniekošanas pasākumiem, kas vērsti uz dabas aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības monitoringa vietām (parauglaukumiem, transekti utt.), un citiem datiem. Šī projekta laikā paredzēts uzlabot dabas datu pārvaldības sistēmas OZOLS darbību, kā arī pilnveidot tās spēju uzglabāt un analizēt lielu sugu datu apjomu. Uzlabojumi datu sistēmā (datu kvalitāte, datu formas) būs svarīgi visu veidu datu lietotājiem, jo nodrošinās labāku datu kvalitāti un uzlabos datu uzglabāšanas procesu.

Uzdevumi: 

• Atjaunināt un uzlabot ģeodatu bāzes struktūru vismaz piecām lielām organismu taksonomiskām grupām (zīdītājiem, bezmugurkaulniekiem (ar apakšgrupām), sēnēm, sūnām un ķērpjiem, zivīm);
• Izveidot elektronisku datubāzi sugu monitoringa datiem.

Nodevumi:

• Uzlabota ģeodatu bāzes struktūra vismaz piecām taksonomijas grupām;
• Izstrādāta elektroniskā monitoringa ierakstu datubāze.

2021-2024

Projekta laikā īstenotās aktivitātes radīs gan tiešu ietekmi, (piemēram, projekta radītās darbavietas, ārējiem pakalpojumiem iztērētie līdzekļi), gan netiešu ietekmi (uzlabotas zināšanas par apdraudētajām sugām, lielāka sabiedrības iesaiste sugu aizsardzībā, u.t.t.)..

Mērķis: novērtēt kopējo projekta ietekmi, izmantojot aptaujas, un LIFE programmas galvenos projekta rezultativitātes rādītājus (KPI), kas papildināti ar konkrētiem projekta rezultātiem.

Uzdevumi:

• Novērtēt izmaiņas sabiedrības zināšanās un izpratnē par sugu aizsardzību, veicot reprezentatīvu sabiedriskās domas aptauju divas reizes projekta laikā (projekta sākumposmā un projekta beigu posmā);
• Dažādu pasākumu ietvaros veikt anketēšanu konkrētām mērķa grupām;
• Īstenot projekta komunikācijas aktivitātes, piemēram, informācijas izplatīšanu izmantojot dažādus mediju kanālus, mājaslapas, izstādes, u.t.t.

Nodevums: 

• 4 projekta ietekmes monitoringa atskaites.

2022-2023

Lai nodrošinātu to, ka sociālekonomiskais novērtejums normatīvo aktu grozījumiem saistībā ar aizsargājamo sugu sarakstiem ir objektīvs, to veiks ārējie eksperti (publiskais iepirkums). Novērtējuma ziņojumā tiks iekļauts sociālekonomisko aspektu (piemēram, ietekme uz zemes izmantošanu, potenciālie ieguvumi un ienākumi no privātajām zemēm, ekosistēmu pakalpojumi), kā arī citu aspektu (sugu estētiskās, tradicionālās, kultūras u.c. vērtības) izvērtējums.

Rezultāti tiks prezentēti plašākai sabiedrībai un ieinteresētajām pusēm, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, tostarp projekta mājaslapu, seminārus un dažādas publikācijas.

Nodevums: sociālekonomiskais novērtējums priekšlikumam par jauniem, atjaunotiem sugu sarakstiem, un izmaiņām valsts tiesību aktos , kuri saistīti ar sugu aizsardzību.

2020-2024

Projekta mājaslapa tiks izstrādāta un uzturēta, kā mūsdienīga un lietotājam draudzīga interaktīva platforma. Mājaslapa nepieciešama projekta aktuālās informācijas izplatīšanai un apmaiņai starp projektu, sabiedrību un citām ieinteresētajām pusēm. Arī mobilajās ierīcēs būs pieejama tīmekļa lapas mobilā versija. Mājaslapā būs pieejami projekta laikā sagatavotie materiāli, kā piemēram, projekta buklets un brošūra, kā arī tajā tiks publicētas apdraudēto sugu datu lapas.

Tīmekļa vietne tiks uzturēta vismaz 5 gadus pēc LIFE projekta beigām.

Stūrakmeņi: 

• projekta informācijas publicēšana visu partneru mājaslapā. Sasniegts.
• projekta mājaslapas izveidošana. Sasniegts.

2021-2024

Sabiedrības izpratnes veicināšana par aizsargājamām, retām un apdraudētām sugām ir viena no galvenajām projekta aktivitātēm. Aktivitātes galvenā mērķauditorija ir Latvijas sabiedrība - ikviens, kas var sniegt ieguldījumu sugu saglabāšanā, apdraudēt sugas (apzināti vai neapzināti), vai atbalstīt sugu saglabāšanu, izvēloties dažādas pieejas zemes izmantošanā, mazāk intensīvu meža izmantošanu privātām vajadzībām. zemes u.t.t. 

Mērķis: veicināt sabiedrības atbalstu dabas aizsardzībai un palielināt izpratni par sugu aizsardzību.

Uzdevumi:

• Informācijas izplatīšana, izmantojot dažādas komunikācijas platformas, projektā sagatavotos materiālus, mediju kanālus un sociālos medijus, piedaloties raidījumos, sniedzot intervijas un veidojot preses relīzes;
• Organizēt seminārus un izmantot DAP rīkotos izglītojošos pasākumus, lai izplatītu zināšanas par sugu aizsardzību ar populārzinātniskām lekcijām, izbraukuma ekskursijām projekta ekspertu vadībā u.t.t.

Nodevumi: 

• brošūra - publicēta tīmekļa vietnē un drukātā formātā;
• mācību materiāli plašākai sabiedrībai; 
• projekta buklets - publicēts mājaslapā un drukātā formātā; Sasniegts
• intervijas radio, TV, medijiem (vismaz 5); Sasniegts
• sagatavota un atklāta ceļojošā izstāde.

Stūrakmeņi:

• projekta uzsākšanas seminārs; Sasniegts
• vidusposma seminārs;
• noslēguma seminārs;
• ceļojošās izstādes atklāšanas pasākums;
• darbnīca dabas amatieriemfotogrāfiem; Sasniegts
• 24 publiski pasākumi plašai sabiedrībai ar ekspertu ieguldījumu;
• dalība pasākumā “Zinātnieku nakts”.

2022-2024

Tiks organizēti apmācību pasākumi, kuru mērķauditorija ir esošie un potenciālie sugu eksperti un valsts institūciju personāls, kas nodarbojas ar sugu datu, kontroles, atļauju izsniegšanas, retu, apdraudētu sugu atjaunošanas un apsaimniekošanas, dabas izglītības un dabas aizsardzības jautājumiem. 

Apmācībās galvenā uzmanība tiks pievērsta apdraudēto sugu noteikšanai un zināšanu uzlabošanai par to ekoloģiju, apdraudējumiem un pārvaldību. Mācību pasākumi tiks organizēti visām projektā ietvertajām sugu grupām un ietvers lekcijas, diskusijas, kā arī izbraukuma ekskursijas. 

Mērķis: valsts pārvaldes institūciju pārstāvju un sugu ekspertu kapacitātes paaugstināšana,  organizējot 21 apmācību semināru.

Nodevumi: mācību materiāli ekspertiem (publicēti projekta mājas lapā) pēc katra apmācību pasākuma.

Stūrakmeņi:

• organizēti septiņi apmācību pasākumi 2022. gadā; 
• organizēti septiņi apmācību pasākumi 2023.gadā; 
• organizēti septiņi apmācību pasākumi 2024. gadā.

Tīklošana un zināšanu pārsnese ar citām institūcijām Latvijā un ārvalstīs, īpaši ES boreālā reģiona un Centrāleiropas valstīs, ir svarīga, lai nodrošinātu savstarpēju pieredzes apmaiņu. Projektā plānots veikt dažādas tīklošanās aktivitātes, kuru mērķis ir veicināt savstarpējo mijiedarbību un dalīšanos pieredzē. 

Aktivitātes ietvaros plānots sazināties ar dažādām institūcijām un citiem LIFE projektiem, kas strādā ar bioloģiskās daudzveidības datiem, datu bāzēm un informācijas sistēmām, sugu sarkanajiem sarakstiem un sugu biotopu apsaimniekošanu citās valstīs. Lai izplatītu projekta rezultātus, dalītos, un nodotu pieredzi plašākai auditorijai, plānots organizēt divas starptautiskas konferences - Daugavpilī un Rīgā. Lai izplatītu projekta rezultātus ārpus Latvijas, plānots izstrādāt kopīgu pārrobežu projekta pieteikumu, fokusējoties uz ES boreālo reģionu, īpaši Baltijas valstīm.

Nodevumi:

• konferenču tēžu grāmata, tiešsaistes dokuments (starptautiska konference un seminārs Rīgā) (Latvijas Universitāte, Dabas aizsardzības pārvalde)
• vismaz 3 projekta komandas prezentācijas starptautiskā konferencē Daugavpilī
• rakstu krājums (tiešsaistes un drukāts dokuments);
• vismaz 1 Daugavpils Universitātes eksperta uzstāšanās starptautiskā konferencē/seminārā;
• vismaz 4 Latvijas Universitātes ekspertu referāti citās starptautiskās konferencēs/semināros;
• vismaz 1 Dabas aizsardzības pārvaldes eksperta prezentācija starptautiskā konferencē/seminārā;
• vismaz 1 Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperta prezentācija starptautiskā konferencē/seminārā;
• konferenču tēžu, tiešsaistes un drukāto dokumentu grāmata (Daugavpils konference) (Daugavpils Universitāte);
• vismaz 3 projekta komandas prezentācijas starptautiskajā konferencē Rīgā;
• sagatavots un iesniegts pieteikums pārrobežu projektam par sugu saglabāšanu.

Stūrakmeņi:

• starptautiskā konference Daugavpilī;
• starptautiskā konference Rīgā (ieskaitot datubāzes semināru).

2024

Layman ziņojuma mērķis ir pārskatāmā formātā nodot informāciju par projekta saturu, mērķiem, darbībām un rezultātiem plašai auditorijai, kā arī dalīties ar projekta pieredzi, kas varētu būt noderīga citiem LIFE un ne-LIFE projektiem.

Projekta noslēgumā drukātā un elektroniskā formātā tiks sagatavots Layman ziņojums. Tajā tiks prezentēti projekta mērķi, darbības un rezultāti. Ziņojums tiks sagatavots gan latviešu, gan angļu valodā.

Nodevums:

• sagatavots un publicēts Laymans ziņojums (drukātā formātā un mājaslapā).

2020-2024

Aktivitātes īstenošanā iesaistīti visi partneri.

Aktivitātes ietvaros tiks nodrošināta projekta vispārēja administrēšana, iepirkumu procedūru organizēšana, kā arī nodrošināta LIFE publicitātes noteikumu ievērošana visās projekta aktivitātēs (ziņojumu dēļi - afišas par projekta realizāciju, logotipi uz aprīkojuma un informatīvajos materiālos, utt.).

Nodevumi: 

• Izstrādāts projekta vadības plāns; Sasniegts
• Ziņojuma dēļi - afišas par projekta realizāciju izvietotas publiskās vietās; Sasniegts
• Projekta audita ziņojums.

Stūrakmeņi:

• Izveidota projekta vadības grupa katram no projekta partneriem; Sasniegts
• Apstiprināta projekta uzraudzības grupa; Sasniegts

2024

After-LIFE plāns nepieciešams, lai veicinātu projekta ietvaros uzsākto aktivitāšu turpināšanu un attīstību, kā arī nodrošinātu ieteikumu ieviešanu, it īpaši apstiprinot tiesību aktu projektus un nodrošinot pilnveidotās dabas datu pārvaldes sistēmas OZOLS darbību.

After-LIFE plānu izstrādās projekta komanda, sadarbībā ar galvenajām ieinteresētajām pusēm, it īpaši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tas tiks izstrādāts gan latviešu, gan angļu valodā un elektroniskā formātā būs pieejams projekta mājaslapā. 

Nodevumi: After-LIFE plāns.