Augu un dzīvnieku sugu daudzveidības aizsardzībai un saglabāšanai pasaulē tiek veidotas Sarkanās grāmatas vai Apdraudēto sugu jeb Sarkanie saraksti - reģistri. To aizsāka Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN), kura 1948. gadā publicēja pirmo apdraudēto dzīvnieku sarakstu.
Lai sagatavotu pirmo Sarkano grāmatu jeb reģistru par apdraudētām un retām augu un dzīvnieku sugām Latvijā, 1977. gadā Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu, uz kura pamata tika nodibināta Latvijas PSR Sarkanās grāmatas padome, kas darbojās Latvijas Zinātņu Akadēmijas (LZA) Bioloģijas institūtā (šobrīd - Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts). Padome izskatīja un pieņēma lēmumus par sugu iekļaušanu Latvijas PSR Sarkanajā grāmatā vai arī izslēgšanu.
Izstrādātais Latvijas Sarkanā grāmatā iekļaujamo augu un dzīvnieku sugu saraksts ar attiecīgo sugu aprakstiem tika apstiprināts 1980. gadā (oriģināls glabājas Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā). Sarkanā grāmata bija manuāli veidota – teksts rakstīts mašīnrakstā, sugu attēli zīmēti ar roku, pārfotografēti un ielīmēti sugas šķirklī. Sugu izplatības kartes zīmēja ar roku uz tipogrāfijā iespiestām veidlapām (5.1. att.). Visas grāmatas lapas bija sastiprinātas ar skavām, lai nākotnē informāciju varētu ērti aktualizēt. Šī Sarkanā grāmata tika publicēta jeb izdota drukātā veidā 1985. gadā. Savukārt tās populārzinātniskā versija par dzīvniekiem tika izdota 1990. gadā un par augiem – 1992. gadā. Sarkanajā grāmatā ierakstītās sugas bija īpaši aizsargājamas, to ieguve un vākšana bija aizliegta saskaņā ar LPSR Ministru Padomes 1984. gada 12. janvāra lēmumu nr. 17.
Pirmajā Sarkanajā grāmatā bija ierakstītas 112 ziedaugu un paparžaugu un 119 dzīvnieku, t.sk., 106 mugurkaulnieku un 13 bezmugurkaulnieku sugas. Tās klasificētas piecās kategorijās atbilstoši sugas stāvoklim un izplatībai Latvijas PSR, kā arī balstoties uz noteiktiem kritērijiem. Pirmās Latvijas Sarkanās grāmatas sagatavošanas periods bija relatīvi īss, līdz ar to nebija iespējams pilnībā izvērtēt visas sugas, kurām nepieciešama saglabāšana un aizsardzība. Rezultātā vairākas augu un dzīvnieku grupas grāmatā nebija iekļautas.
Laika periodā no 1996. gada līdz 2003. gadam izdota Latvijas Sarkanās grāmatas otrā redakcija, kurā kopā ierakstītas 682 sugas (5.3. att.). Kopumā šis izdevums ietvēra piecus no sākotnēji plānotajiem sešiem sējumiem: 1. – sēnes un ķērpji (attiecīgi 38 un 34 sugas); 3. – vaskulārie augi (319 sugas); 4. – bezmugurkaulnieki (163 sugas); 5. – zivis, abinieki un rāpuļi (attiecīgi 15, 6 un 3 sugas); 6. – putni un zīdītāji (attiecīgi 80 un 24 sugas). Diemžēl 2. sējums par sūnām un aļģēm netika nopublicēts.
Sarkanajā grāmatā iekļautās sugas iedalītas šādās piecās kategorijās:
0. – izzudušās sugas (tās ir sugas, kuras nav atrastas pēdējo 50 gadu laikā, taču iespējams, vēl saglabājušās atsevišķās vietās dabā, nebrīvē vai kultūrā un kurām nepieciešama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas veidā);
1. – izzūdošās sugas (tās ir sugas, kurām draud iznīkšana, tās ir ļoti retas, jo to skaits ir samazinājies līdz kritiskai robežai un to turpmākā eksistence nav iespējama bez sevišķu aizsardzības pasākumu veikšanas);
2. – sarūkošās sugas (tās ir sugas, kuru indivīdu skaits samazinās un areāls sašaurinās gadu gaitā dabisku cēloņu dēļ, cilvēka darbības rezultātā vai arī abu minēto faktoru ietekmē; tām nepieciešama indivīdu skaita izmaiņas kontrole un īpaša valsts aizsardzība likumdošanas veidā);
3. – retās sugas (tās ir sugas, kurām nedraud iznīkšana, bet kuras sastopamas tik nelielā skaitā, vai arī pēc platības tik ierobežotās un tik specifiskās vietās, ka var ātri iznīkt; tām nepieciešana īpaša valsts aizsardzība likumdošanas veidā);
4. – maz pazīstamas vai nepietiekami izpētītas sugas, kurām, iespējams, draud iznīkšana, bet ziņu trūkuma dēļ pagaidām nevar precīzi novērtēt šo sugu stāvokli; tām nepieciešama papildus izpēte.
Grāmatā katrai sugai ir savs šķirklis, kas ietver informāciju par sugas apdraudētību, speciālista – biologa orģinālzīmējumu, karti ar sugas izplatību Latvijā, morfoloģisko aprakstu, biotopa jeb raksturīgās dzīves vietas aprakstu, sugas bioloģiju (barošanās, vairošanās u.c.), izplatība un sastopamība Latvijā, pasākumus un priekšlikumus sugas aizsardzībai, informācijas avotus.
Grāmatas visi sējumi tika sagatavoti un izdoti ar Eiropas Kopienas “LIFE” programmas finansiālu atbalstu un bija pirmais LIFE līdzfinansētais projekts Latvijā.
Latvijas Sarkanajai grāmatai mūsdienās nav “likuma spēka”, jo pastāv citi normatīvi saistoši ar “likuma spēku” apstiprināti sugu saraksti, kas ietekmē un regulē sugu aizsardzību Latvijā.
Gan pirmās Latvijas Sarkanās grāmatas, gan arī pēdējā izdevuma tapšanā nozīmīgu ieguldījumu devis ilggadīgais LZA Bioloģijas institūta direktors Dr. biol. Gunārs Andrušaitis, kura vadībā tika izstrādāti abi minētie Latvijas Sarkanās grāmatas izdevumi. 1985. gadā publicētās Latvijas Sarkanās grāmatas galvenie sastādītāji bija Vita Aigare, Juris Lipsbergs, Ilona Lodziņa, Laima Tabaka, Gunārs Andrušaitis un virkne zinātnieku. Savukārt pēdējā izdevuma tapšanā būtisku ieguldījumu sugu atlasē un aprakstu sastādīšanā snieguši vairāk nekā 50 attiecīgo nozaru zinātnieki: botāniķi, mikologi, lihenologi, ornitologi, entomologi, ihtiologi u.c.