Morfoloģija un bioloģija. Ābeļu sarkodoncijas augļķermeņi ir klājeniski, diezgan biezi, vaskveida. Mala radiāli šķiedraina, balta vai dzeltenīga, vēlāk brūngana. Adatiņas 3–15 mm garas, īlenveidīgas, pie pamatnes saaugušas, šķērsgriezumā apaļas, retāk – saplacinātas. Augļķermeņa pamatne graudaina, sērdzeltena vai dzeltenīga. Bojātajai koksnei ir izteikta saldena smarža (reizēm atgādina ananasus). Sporas olveida vai ovālas, ar eļļas pilieniem, 5–6 x 4–5 µm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi, veidojas no jūlija līdz septembrim. Ir novērota izteikti atšķirīga augšana pa gadiem: dažos gados ir novērojama pastiprināta augšana, bet citos gados sugu neizdodas konstatēt.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā. Eiropā nemorālajā un hemiboreālajā zonā. Latvijā konstatēta reti. Pirmo reizi atzīmēta F. E. Štolla akvareļos pirms aptuveni 100 gadiem (Štolls 1913–1939). Mūsdienās zināmas apmēram 30 atradnes, pārsvarā Rīgā un tās apkārtnē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē, retāk konstatēta Kurzemē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 22 766 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 108 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Globāli novērtēta kā jutīga suga (VU) ar tendenci populācijai mazināties (Iršėnaitė 2019). Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 56–140.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug uz vecām ābelēm (reti – citiem kokiem, piemēram, bumbierēm un vītoliem) vecos pamestos ābeļdārzos, kā arī ceļmalu apstādījumos, dārzos. Citās valstīs reti konstatēta arī uz citiem lapu kokiem, piemēram, kļavām, ošiem, dižskābaržiem un ozoliem. Samērā bieži aug arī apdzīvotās vietās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud augļu dārzu apsaimniekošanas intensifikācija un vecu ābeļu ciršana šādos dārzos, atsevišķi augošu vai ceļmalu apstādījumu koku likvidēšana. Var augt arī uz mežābelēm, tāpēc to apdraud arī vecu koku (ābeļu) ciršana mežā. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. ĪADT suga nav konstatēta. Sugas aizsardzībai jāsaglabā daļa veco ābeļu mazāk intensīvi apsaimniekotos ābeļdārzos un citos augļu koku stādījumos. Svarīga ir arī sabiedrības izglītošana par bioloģisko daudzveidību un konkrēti šīs sugas aizsardzību. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Orchard tooth – Sarcodontia crocea. Distributed across Europe, Asia, and North America. In Europe, it occurs in the nemoral and hemiboreal zones. Globally assessed as Vulnerable (VU), with a declining population trend. It is rare in Latvia, with about 30 known localities. The EOO is 22,766 km2, and the AOO – 108 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is approximately 56–140. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows mainly on old apple trees in old unmanaged apple orchards, as well as in roadside plantings, gardens, and often in populated areas. The species is threatened by the intensification of orchard management and the removal of old apple trees in orchards and roadside plantings. It is assessed as Endangered (EN) due to its very small regional population. It is not included in the EU or Latvian lists of protected species. It is proposed to be included on the list of protected species. The species has not been recorded in protected nature areas. The conservation of the species would require the preservation of part of old apple trees in less intensively managed apple orchards. Therefore, an important conservation measure would be to educate the public about biodiversity and the protection of this species in particular. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
