Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Augi līdz 5 cm augstos olīvzaļos līdz brūni melnganos, spīdīgos spilvenveida ciņos vai vaļīgos pušķos. Lapas pie stumbra var būt sakārtotas paralēli vai viegli noliektas uz vienu pusi, sausas pieguļ stumbram; 1,5–3,2 mm garas, taisnas, lancetiskas vai mēlveida, ar noapaļotu galu, lapas mala gluda. Lapas lejasdaļa ieliekta – renesveida, bet augšdaļa – izteikti plakana, arī malas plakanas visā lapas garumā. Dzīsla beidzas īsi pirms lapas gala. Gan lapas plātne, kuru veido tikai viena šūnu kārta, gan dzīsla gluda, bez papillām. Lapas augšdaļā šūnas izodiametriskas, apaļas līdz kvadrātveida, bet lejasdaļā – taisnstūrveida, ar gludiem, bieziem šūnapvalkiem. Setas 0,5–1,0 mm garas, sporangiju daļēji sedz perihēcija lapas. Sporangiji cilindriski līdz urnveida, tumšbrūni, bet izžūstot – puslodes veida, dzeltenīgi. Sporangija virsmas šūnas īsas, platas, ar bieziem šūnapvalkiem. Peristomā 16 zobiņi, sarkani, nedaudz perforēti. Sporu virsma graudaina. No citām šķeltcepureņu Schistidium ģints sugām viegli atšķirama pēc lapām, kurām trūkst hialīna šūnu matveida gala (Hallingbäck et al. 2006; Liepiņa 2017).
Izplatība. Holarktiska kalnu suga, samērā bieži izplatīta Ziemeļeiropā, tostarp lielākajā daļā Fenoskandijas, Rietum- un Centrāleiropā, jo īpaši subalpīnajā reģionā. Sastopama arī Āzijā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā (Smith 2004; Hastings, Ochyra 2007; Lockhart et al. 2012; Hodgetts 2015). Latvijā ļoti reta suga, zināmas trīs atradnes Vidzemē. Pirmo reizi konstatēta Daugavas labajā krastā starp Aiviekstes ieteku un Krustpili uz dolomīta (A. Āboliņa, 1958). Mūsdienās divas reizes atrasta netālu no šīs atradnes – uz Vaiķu dižakmens Jēkabpils novadā (U. Suško, 1996) un pie Aiviekstes HES uz mitra betona bluķa upes krastā (B. Bambe, 2007). Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt.
Populācija. Nav precīzu kvantitatīvu datu par Eiropas reģionālās populācijas lielumu, taču tā ir stabila (Campisi, Cogoni 2019). Latvijā sugas reģionālā populācija nav pētīta, tā vērtējama kā neliela.
Biotopi un ekoloģija. Suga aug tekošā ūdenī uz akmeņiem pie straujtecēm un strautiem vai noēnotās spraugās uz laukakmeņiem plūdu zonā (Smith 2004; Hallingbäck et al. 2006). Latvijā atrasta uz dolomīta Daugavas krastā, uz granīta akmens labības laukā un uz mitra betona bluķa pie Aiviekstes HES (A. Āboliņas, U. Suško, B. Bambes novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugu apdraud ūdens piesārņojums un neatbilstoša krastu apsaimniekošana, tādējādi nav sugai piemērota augšanas substrāta (Lockhart et al. 2012). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza populācija un neliels apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits (≤5).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Nav konstatēta ĪADT. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ivars Leimanis, Ansis Opmanis.
Summary. Water Grimmia – Schistidium agassizii. A relatively common moss in Northern Europe, including most of Fennoscandia, Western and Central Europe, especially in the subalpine region. Also found in Asia, North and South America. It was first found in Latvia by A. Āboliņa in 1958. A very rare species in Latvia, three localities have been detected in Vidzeme – in Jēkabpils municipality and near Aiviekste HPP. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. The regional population of the species in Latvia has not been studied and is to be assessed as small. In Latvia it grows on dolomite on the banks of the Daugava, on granite stone in a grain field and on a wet concrete block at the Aiviekste HPP. The species is threatened in Europe by water pollution and inadequate coastal management, resulting in a lack of suitable growth substrate for the species. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small population and a small number of locations (≤ 5). A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. Not found in protected nature territories. Protection of the localities of the species should be ensured and studies on the population size, distribution and trends, and threatening factors should be carried out.
Literatūras saraksts
