Morfoloģija un bioloģija. Apmalotā sviļņlapsene ir vidēja izmēra (8–12 mm), un to var ierindot sugu grupā, kuras indivīdiem ir raksturīgs melns ķermenis un ar dzelteniem plankumiem klāts vēders. No citām sviļņlapseņu Lestica ģints sugām atšķiras ar izteiktu, raupju, izkliedētu vēdera augšējo posmu punktējumu (citām līdzīgām ģintīm punktējums ir neizteikts vai smalks). Tēviņa priekškāju pirmais pēdu posms īpatnēji paplatināts. Mātītes atšķiramas pēc vēdera pēdējā augšējā posma (pigīdija) laukuma formas (tā ir trīsstūraina, nevis šaura, izstiepta) un raupjās krūšu sānu mikroskulptūras (Lomholdt 1984; Jacobs 2007). Kāpuri balti, resni, bez ekstremitātēm. Pieaugušie indivīdi (imago) lido no jūnija vidus līdz augustam. Barības objekti ir dažādi sīktauriņi, it īpaši zāļsviļņi un tinēji. Imago papildus uzņem nektāru arī no dažādiem augiem (Lomholdt 1984; SLU Artdatabanken 2022).
Izplatība. Sastopama Palearktikā. Eiropā plaši izplatīta suga. Uz ziemeļiem areāls sasniedz Zviedrijas un Somijas D daļu un Igauniju. Uz austrumiem areāls sniedzas līdz Japānai (Lomholdt 1984; Paukkunen 2019; GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022; eElurikkus 2022). Lai arī agrāk Latvijā bija zināms samērā liels skaits sugas atradņu (Tumšs, Maršakovs 1970), 2020.–2023. gadā atrastas tikai četras atradnes dažādos reģionos (Kadagā, Papē, Slutišķos, Sventājas ielejā). Šie atradumi neatspoguļo patieso sugas izplatību, kas, visticamāk, ir lielāka. Nevienā atradnē nav novērota lapsenes ligzdas vieta – tikai atsevišķu indivīdu gadījuma rakstura novērojumi uz ziediem. Zināmās atradnes ir tālu cita no citas, tāpēc aprēķinātais sugas sastopamības apgabals (EOO) ir aptuveni 21 000 km2. Potenciālais EOO aptver visu valsts sauszemes teritoriju, jo sugas atradnes zināmas, piemēram, Igaunijas dienvidos (eElurikkus 2022). Apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2, potenciālā AOO, visticamāk, nepārsniedz 500 km2, jo to ierobežo sugai piemērotu biotopu, piemēram, sausu smiltāju zālāju, nelielā kopējā platība Latvijā (DAP 2022).
Populācija. Suga ir apdraudēta Somijā un Zviedrijā, savukārt Polijā sugas stāvoklis ir uzlabojies, un tā novērtēta kā neapdraudēta (LC) (Olszewski et al. 2021). Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm Latvijā un citās Baltijas valstīs nav veikti. Latvijā katrā atradnē konstatēts tikai viens indivīds.
Biotopi un ekoloģija. Suga ir saistīta ar sausiem, atklātiem ļoti smilšainiem biotopiem, galvenokārt sausiem smiltāju zālājiem. Mātītes smilšainos laukumos rok atsevišķas alas, lielākas kolonijas suga izveido reti. Latvijā līdz šim nav konstatēta pelēkajās kāpās, līdz ar to šī biotopa nozīme sugas reģionālo populāciju uzturēšanā ir jāprecizē.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav apzināts un pētīts, taču sausi smiltāju zālāji – galvenais sugas apdzīvotais biotops – aizņem ļoti nelielu platību Latvijā un daudzi no tiem ir kritiskā stāvoklī, jo netiek apsaimniekoti (DAP 2022). Galvenais drauds nav noteikts. Piemērotu biotopu platību samazinājums varētu būt nozīmīgs sugas apdraudējums. Trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Trīs no četrām atradnēm atrodas ĪADT – dabas parkā “Pape”, dabas liegumā “Sventājas upes ieleja” un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, taču atrašanās aizsargājamajā teritorijā nav pietiekama sugas apakšpopulāciju ilgstošas pastāvēšanas nodrošināšanai, ja netiek novērsta, piemēram, sausu smiltāju zālāju, aizaugšana. Jāturpina sugas izpēte vēsturiskajās sugas atradnēs un potenciāli piemērotos biotopos, tostarp, lai noskaidrotu, cik liela nozīme ir, piemēram, sausiem smiltāju zālājiem sugas izplatībā. Jānoskaidro Latvijas reģionālās populācijas lielums un tendence.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Square-headed wasp – Lestica alata. A Palaearctic species, widespread in Europe. The range reaches the southern parts of Sweden and Finland and extends to Japan in the east (Lomholdt 1984; Paukkunen 2019; GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022; eElurikkus 2022). Although a comparatively large number of localities were known for the species in Latvia earlier (Tumšs, Maršakovs 1970), from 2020 to 2023 it was found at four sites only. The species is likely much more widely distributed. No nests of this species are currently known, only occasional observations of individual adults. The EOO is ~21,000 km2. The potential EOO likely corresponds to the entire land area of Latvia, since the species is known, for instance, from southern Estonia (eElurikkus 2022). The AOO is 16 km2, but the potential AOO most likely does not exceed the threshold of 500 km2 since the extent of suitable habitats in the country is limited (DAP 2022). The species is threatened in Finland and Sweden, while in Poland the status of the regional population has improved, and it is considered Least Concern (LC) (Olszewski et al. 2021). Studies on the size, status and trends of the Latvian regional populations have not been carried out. Only one individual was observed at each site. The species is bound to dry, open, very sandy habitats, mainly sandy grasslands. Threats to the Latvian regional population were not studied and remain unknown, but the extent of dry sandy grasslands – the main habitat – is very narrow in Latvia and many of these sites are in a critical state (DAP 2022). The decline of suitable habitat areas could be a significant threat to the species. The species is assessed as Data Deficient (DD) since the main threat is unknown. The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. Three of the four localities are in the protected nature areas – the “Pape” Nature Park, the “Sventājas upes ieleja” Nature Reserve and the “Augšdaugava” Protected Landscape Area, but specific management activities are required to protect the localities from overgrowing and to ensure the habitat continuity.
Literatūras saraksts
