Morfoloģija un bioloģija. Apsarmotās kalīcijas laponis ir kārpains, pelēks. Apotēcija virsma un ekscipula apakšpuse jauniem lapoņiem parasti ar dzeltenu apsarmi. Apotēcija kājiņa 0,8–1,4 mm gara. Galviņa plati lēcveida, 0,6–0,8 mm diametrā. Ekscipuls melnbrūns. Hipotēcijs melnbrūns. Kājiņa 0,2–0,3 mm diametrā. Aski vālesveida ar 2–3 rindās izvietotām sporām. Sporas 13–17 x 6–8 µm. Piknīdas pusiegrimušas laponī, sfēriskas, mazliet plakanas, melnas, ar punktveida atveri. Konīdijas veselas, elipsoidālas, 2,0–3,0 x 1,0–1,5 µm (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Krāsu reakcijas sugas noteikšanai: laponis, reaģējot ar kālija hidroksīdu, – sarkans, ar parafenilēndiamīnu – dzeltens līdz oranžs (SLU Artdatabanken 2025).
Izplatība. Kosmopolītiska suga. Biežāk sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā, retāk Austrālijā un Dienvidamerikā. Latvijā zināmas aptuveni 30 atradnes, kas nevienmērīgi izplatītas dažādos valsts reģionos (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs 2016; DAP 2025). Visvairāk atradņu ir Austrumlatvijā – Pededzes ielejā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 27 483 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 128 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lieluma izmaiņām pasaulē, Eiropā un Latvijas kaimiņvalstīs. Latvijā reģionālā populācija ir neliela – pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 1000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska, retāk epiksīla suga (SLU Artdatabanken 2025). Pārsvarā sastopama vecos, samērā labi apgaismotos parkveida biotopos (parkveida pļavās, parkos, koku grupās) uz vecu platlapju mizas, retāk uz atmirušas koksnes. Visbiežāk aug uz veciem ozoliem pusēnā. Retāk sastopama vecos platlapju mežos. Latvijā konstatēta dažādos ES nozīmes aizsargājamos biotopos – lielākoties parkveida pļavās un ganībās, nereti arī dažādos meža biotopos, kuros sastopami veci platlapji (veci vai dabiski platlapju meži, ozolu meži, nogāžu un gravu meži, jaukti ozolu, gobu, ošu meži gar lielām upēm u. c.) (DAP 2025). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud platlapju koku ciršana mežos un parkveida biotopos. Parkveida biotopos suga ir jutīga pret vecu platlapju ieaugšanu krūmos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Gandrīz visas zināmās atradnes ir ĪADT, sugai nozīmīgākās no tām ir dabas liegumi “Sitas un Pededzes paliene”, “Lubāna mitrājs” un “Mugurves pļavas”. Lai aizsargātu sugu, mežos un parkveida biotopos ir jāsaglabā veci, lieli platlapji. Parkveida biotopos var būt nepiecieciešama arī sugas apdzīvoto koku atēnošana. Jāpēta sugas reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika, jāizglīto sabiedrība par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova.
Summary. Calicium adspersum is a cosmopolitan species, which is more common in Eurasia and North America. Approximately 30 localities are known in Latvia. The EOO is 27,483 km2, and the AOO is 128 km2. It is mostly found in old, relatively well-lit park-like habitats (wooded meadows, parks, etc.) on the bark of old broadleaf trees, though less often on dead wood. It is found less frequently in old broadleaf forests. The species is threatened by the felling of broadleaf trees in forests and park-like habitats. In the park-like habitats, the species is sensitive to the overgrowth of old broadleaf trees in shrubs. It is assessed as Vulnerable (VU) because the number of mature individuals does not exceed 1,000. A protected species in Latvia, for the preservation of which micro-reserves can be created. Its legal protection status must be maintained. Almost all known localities are in protected areas, of which the most important for the species are the “Sitas un Pededzes paliene”, “Lubāna mitrājs” and “Mugurves pļavas” Nature Reserves. The conservation of the species requires the preservation of old, large broad-leaved trees in forests and park-like habitats. In the park-like habitats, reducing shading around trees inhabited by the species may also be necessary.
Literatūras saraksts
