Morfoloģija un bioloģija. Apšu mizasblaktis ir 7,5–9 mm (tēviņi) līdz 8,5–10 mm (mātītes) gari kukaiņi. Tā ir vienīgā mizasblakšu ģints suga Latvijā un nelīdzinās nevienai citai blakšu sugai. Ķermenim ir raksturīga gandrīz taisnstūrveida forma, un tas, līdzīgi kā citām mizasblaktīm, ir ļoti saplacināts. Raksturīga galvas forma ar izteiktu horizontālu ragveida izaugumu katrā galvas pusē. Ķermenis vienmērīgi tumši sarkanbrūns, gandrīz melns (Heiss, Péricart 2007). Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abiem spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem un kājām. Imago sastopami gandrīz visu gadu (pārziemo gan imago, gan nimfas stadijā).
Izplatība. Plaši sastopama Palearktikā – no Eiropas centrālās daļas līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem. Eiropā sastopama no Somijas un Zviedrijas D daļas un Igaunijas līdz Balkānu pussalai. Nav sastopama Eiropas galējos rietumos (Aukema, Rieger 2001; Heiss, Péricart 2007; GBIF 2022; eElurikkus 2022). Latvijā zināmas vismaz 13 atradnes izklaidus visā valsts teritorijā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir aptuveni 21 000 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2. Potenciālais EOO, visticamāk, aptver visu valsts teritoriju. Potenciālā AOO ir grūti aprēķināma, jo suga apdzīvo ne tikai mežus, kuros dominē vecas (vairāk nekā 60 gadu) apses, bet arī vecus mežus ar atsevišķām vecām apsēm. Tāpat jāņem vērā, ka suga var izdzīvot izcirtumos. Līdz ar to potenciālā AOO, visticamāk, pārsniedz 500 km2.
Populācija Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm nav veikti ne Latvijā, ne citur pasaulē. Citur Eiropā suga sastopama reti un izkliedēti un nekur nav sastopama lielā skaitā (Heiss, Péricart 2007; GBIF 2022). Jauno atradņu pieaugums Latvijā pēdējos desmit gados saistāms ar novērotāju intereses pieaugumu. Atradnēs parasti ir konstatētas vismaz dažas blaktis (imago un nimfas kopā), taču katras atradnes (apdzīvotas kritalas) ilglaicība jāpēta atsevišķi. Ticami, ka suga vienu stumbeni apdzīvo salīdzinoši ilgi – 5–10 gadus – atkarībā no tā, cik drīz miza pilnībā atdalās un nokrīt no apses stumbra (U. Piterāns, nepubl. dati). Apakšpopulāciju pastāvēšana noteiktā teritorijā ir atkarīga no nepārtrauktas piemērota substrāta pieejamības.
Biotopi un ekoloģija. Suga saistīta ar mežiem, kuros dominē apses Populus spp. vai tajos ir liels vecu apšu piemistrojums. Tā apdzīvo pārsvarā vecu parasto apšu P. tremula stumbeņus un kritalas, dzīvo un vairojas zem mizas (Heiss, Péricart 2007). Latvijā vismaz divi sugas atradumi ir arī uz guļošiem, nesen kritušiem atmirušiem stumbriem (U. Piterāns, nepubl. dati). Literatūrā minēts, ka citur areālā apšu mizasblakts var apdzīvot arī citus lapu kokus, arī citus Populus ģints kokus, piemēram, papeles (Heiss, Péricart 2007). Latvijā tikai viens novērojums ir uz, iespējams, vecas kļavas bluķa. Latvijā suga pārsvarā konstatēta dabiskos meža biotopos, taču daļa novērojumu ir izcirtumos uz ekoloģiskajiem kokiem (piemēram, kuriem vējš nolauzis galotnes daļu) vai izcirtumu malās. Visos gadījumos apdzīvotie koki ir bijuši liela diametra (vismaz 35–40 cm) ar jau daļēji atlupušu mizu. Saistība ar kādu konkrētu sēņu sugu neskaidra – literatūrā ir minētas mizas apaļpore Oxyporus corticola un želejas flēbija Phlebia tremellosa (Heiss, Péricart 2007).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Sugas atradnes Latvijā ir galvenokārt teritorijās, kur norit vai tiek plānota intensīva mežizstrāde. Ņemot vērā, ka Latvijā sugas apdzīvotie apšu stumbri ir liela diametra, mežizstrāde un tās izraisītā vecu apšu skaita mazināšanās atradnēs un to apkārtnē var būt apdraudējums sugas apakšpopulāciju pastāvēšanai. Suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), jo tai ir neliela apdzīvotā platība, relatīvi neliels (13–15) apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits un notiek nepārtraukta biotopa kvalitātes un platības mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Lielākā daļa zināmo atradņu atrodas ārpus ĪADT. Lai saglabātu sugas Latvijas reģionālo populāciju, ir jānodrošina veco mežu saglabāšana un jāmazina to sadrumstalotība, kā arī jāveicina kritalu saglabāšana mežos. Jāveicina apšu mežaudžu atjaunošana valstī. Jāturpina sugas meklēšana potenciāli piemērotos biotopos, lai noskaidrotu sugas izplatību, ekoloģiju, apdraudējumu.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Flat bug – Mezira tremulae. A transpalaearctic species. It occurs from Central Europe to the Russian Far East and from southern Fennoscandia and Estonia to Greece. The distribution area extends to the Russian Far East (Aukema, Rieger 2001; Heiss, Péricart 2007; GBIF 2022). At least 13 localities are known in Latvia, scattered throughout the country. The EOO is ~21,000 km2 and the AOO is 56 km2. The potential EOO most likely corresponds with the entire land area of Latvia. The potential AOO most likely exceeds 500 km2. Studies on the size, status and trends of the regional population have not been carried out. Elsewhere in Europe, the species is rare, and its distribution is fragmented (Heiss, Péricart 2007; GBIF 2022). At least a few individuals are usually observed at each site, but the longevity of each locality should be studied separately. It is plausible that the species inhabits one tree for a relatively long time – 5–10 years, depending on how long the bark continues to be attached to it (U. Piterāns, unpublished data). It is bound to forests dominated by aspen Populus tremula or with a large admixture of old aspen trees. It inhabits mainly fallen trunks and logs, with specimens dwelling and breeding beneath loose, laminating bark (Heiss, Péricart 2007). The species has been found in Latvia mainly in natural forest habitats, but some observations are from ecological trees in clearcuts. In all cases, the inhabited trees are of considerable diameter (at least 35–40 cm). Threats to the Latvian regional population have not been studied. The sites with M. tremulae are situated mainly in areas with intensive ongoing or planned logging. Considering the required presence of large aspen trunks for the species, logging and the resulting reduction in the number of old aspen trees may pose a threat to the long-term survival of the species subpopulations. It is assessed as Near Threatened (NT) due to its small AOO, relatively small (13–15) number of locations, and continuous decline in habitat quality and area. The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. Most of the known localities are outside the protected nature areas. For the conservation of the regional population, old forests must be preserved and their further fragmentation prevented. The search for the species in potentially suitable habitats must continue to clarify its distribution, ecology and threats.
Literatūras saraksts
