Morfoloģija un bioloģija. Apšu spulgpiepes augļķermeņi aug pa vienam vai nelielās grupās. Cepurītēm apakšdaļa nereti nedaudz nolaidena gar stumbru, tās ir līdz 10 cm platas, pie pamatnes 3–4 cm biezas. Cepurītei nereti ir paugurs centrā pie pamatnes. Virsma nelīdzena, grumbuļaina, pūkaina vai nedaudz saraina, spilgtā rudā, oranžīgā vai brūnā krāsā, mala dzeltenīga, augošiem eksemplāriem – gaišāka. Cepurītes audi korķaini – šķiedraini, samērā mīksti, svaigām – pat ūdeņaini. Poru virsma okerdzeltena līdz brūngana, nav tik koša kā virspuse. Skatoties no dažādiem leņķiem, poru slānis maina krāsu (stobriņu slānis iekšpusē citā krāsā). Poras ieapaļas, var būt nedaudz iegarenas, īpaši nolaidenajā daļā. Ļoti līdzīga alkšņu spulgpiepei, kas ir nedaudz mazāka, aug uz alkšņiem un parasti veido lielus sakopojumus (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi viengadīgi, veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Ziemeļamerikā, Eirāzijā. Eiropā aug boreālajos mežos. Latvijā sastopama reti, zināmas 19 atradnes dažādos reģionos. Pirmo reizi konstatēta 1996. gadā Vidzemē, Mežoles apkārtnē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 22 006 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 76 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir vismaz 540.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Parasti aug uz koku stumbriem ar mizu – uz apšu (retāk – vītolu, pīlādžu, bērzu) koksnes. Attīstās uz vidēji sadalītas, galvenokārt nesen atmirušu koku koksnes, augstajiem celmiem, vidēja vai neliela diametra kritalām. Sastopama lapu koku un jauktos mežos, upju ielejās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud galvenokārt vidēja un liela izmēra apses kritalu (dažādās sadalīšanās pakāpēs) izvākšana no meža, vecu mežu ar lielām apsēm platību mazināšanās. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos – atrodas neliela daļa reģionālās populācijas. Tomēr atrašanās šajās teritorijās nenodrošina sugas aizsardzību. Ieteicamie sugas aizsardzības pasākumi: vecu lapu koku un jaukto mežu ar apsi, kā arī apšu kritalu saglabāšana. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Foxy bracket – Inocutis rheades. Found in North America, and Eurasia. In Europe, it grows in the boreal forests. It is rare in Latvia, with 19 known localities in different regions. The EOO is 22,006 km2, and the AOO – 76 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is at least 540. It is a wood saprotroph, causing white rot. It usually grows on trunks with bark – on aspen, but less often on willow, rowan, and birch. The species usually develops on moderately decomposed wood of recently dead trees, logs and stumps. Found in broadleaved and mixed forests, river valleys. It is threatened mainly by the removal of aspen logs from forests and the decline in the area of old forests with large aspens. It is assessed as Endangered (EN) due to its very small population. It is not included in the EU or Latvian lists of protected species. It is proposed to be included on the list of protected species in Latvia. A small part of the species’ localities is found in protected nature areas, e.g. the Gauja and Ķemeri National Parks. The recommended conservation measures are to maintain the proportion of old broadleaved and mixed forests with aspen, and to preserve aspen logs in the forests. Research is needed on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
