Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–120 cm augsts lakstaugs ar ložņājošu sakneni. Stublājs stāvs. Lapas pretējas, 6–10 cm garas, olveidīgas līdz olveidīgi lancetiskas, pamats sirdsveidīgs, gals smails, lapas virspuse tumšzaļa, apakšpuse zilganzaļa. Ziedi ir mazi, cimozās ziedkopās (neīstajos čemuros). Kauslapas piecas, saaugušas, vainaglapas piecas, baltas, saaugušas. Auglis – 5–7 cm garš lancetisks somenis. Sēklas ar matiņu pušķi. Zied no jūnija līdz augustam. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielas grupas. Indīgs augs (Fatare 2003). Apputeksnē kukaiņi. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 2–15 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga ir izplatīta Eiropā, Rietum- un Centrālāzijā, Ziemeļāfrikā no siltās līdz mērenajai joslai (Fatare 2003). Igaunijā ir sastopama galvenokārt Sāmsalā un ļoti reti iekšzemes daļā. Lietuvā diezgan bieži izplatīta DA daļā, Z daļā nav konstatēta, pārējā valstī ir konstatēta reti (Kuusk et al. 1996). Latvijā sastopama diezgan reti, galvenokārt R, centrālajā un DA daļā, Z daļā ļoti reti. Vairums atradņu ir upju ielejās. Latvija atrodas tuvu sugas areāla Z robežai. Sastopamības apgabals (EOO) ir 57 081 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 400 km2. Tā kā suga nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tās atradņu reģistrācijai nav pievērsta īpaša uzmanība, un sugai piemērotas dzīvotnes ir sastopamas arī ārpus vietām, kur reģistrēti novērojumi, tiek uzskatīts, ka AOO tomēr pārsniedz EN slieksni un suga vērtējama kā VU. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti. Parasti suga veido audzes vairāku kvadrātmetru platībā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, vāji skābu līdz vāji bāzisku (dažkārt kaļķainu), barības vielām nabadzīgu augteņu suga, galvenokārt aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Gan mežu, gan klaju dzīvotņu suga (Dřevojan et al. 2016). Eiropā tās optimālās dzīvotnes ir karbonātisko iežu klinšu nogruvumi, sausi zālāji uz atsegumiem, saulainu mežmalu zālāji, krūmāji sausās augtenēs, arī platlapju meži un priežu meži (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga sastopama lapu koku gāršās, priežu damakšņos, mežmalās, krūmājos, zālājos, bieži kaļķainās augsnēs, arī uz dolomīta atsegumiem un dolomīta karjeros. Reti sastopama vecos parkos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud dzīvotņu, galvenokārt dabisko zālāju, aizaugšana ar krūmiem, zemes izmantošanas veida maiņa (zālāju uzaršana, apbūve u. c.), arī intensīva mežsaimnieciskā darbība.
Aizsardzība. Nav informācijas, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Konstatēta vairākās ĪADT: Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas liegumos “Klintaine”, “Lielā Baltezera salas”, “Lielie Kangari”, “Ventas un Šķerveļa ieleja”, dabas parkos “Daugavas ieleja”, “Abavas senleja”, “Bauska”, “Daugavas loki”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Tās saglabāšanai būtiski ir atjaunot aizaugušos dabiskos zālājus un citas piemērotas dzīvotnes, uzturēt tās klajas. Jāpēta sugas izplatība, gan pārbaudot agrāk konstatētās, gan meklējot jaunas atradnes. Jānovērtē populācijas lielums.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. White swallow-wort – Vincetoxicum hirundinaria. It is rather rare in Latvia, mainly found in the western, central and southern parts of the country, and very rare in the northern part. Most of the localities are in river valleys. The EOO is 57,081 km2, and the AOO – 400 km2. Studies on the distribution, population size and their changes have not been conducted. V. hirundinaria occurs in deciduous and pine forests on calcium-rich soils, forest edges, scrublands, semi-natural grasslands, often on calcareous soils, dolomite outcrops, dolomite quarries, river valleys, and slopes of lake depressions, but rarely in old parks. The species is threatened by encroachment of shrubs in open and semi-open habitats, mainly semi-natural grasslands, changes in land use (conversion into arable land, building-up, etc.), and intensive forestry operations. The percentage of the species’ localities in protected areas is unknown. It has been found in many protected areas, e.g., the Gauja and Ķemeri National Parks, the “Klintaine”, “Lielā Baltezera salas”, “Lielie Kangari” and “Ventas un Šķerveļa ieleja” Nature Reserves. It is necessary to ensure the conservation of natural and semi-natural habitats by an appropriate protection regime and management. It is essential to restore grasslands and other suitable habitats and to keep them open. Studies of the distribution are necessary, by both surveying the earlier recorded and potential localities. The population size should be estimated.
Literatūras saraksts
