Morfoloģija un bioloģija. Artonijveida artonijas laponis ir krevjveida, plāns, klāts ar plānu baltu, miltainu masu. Apotēciji apaļi līdz viegli ovāli, līdz 0,3‒0,5 mm diametrā, ar plakanu vai nedaudz izliektu melnu disku (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Fotobionts ir Trentepohlia ģints aļģe. Ieskrāpējot laponis kļūst dzeltens (Moisejevs 2016).
Izplatība. Suga ir sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijas R daļā. Latvijā konstatētas 12 atradnes Vidzemē, Sēlijā un Latgalē (Moisejevs 2016; DAP 2025). Pirmo reizi konstatēta 2001. gadā Gulbenes novadā, bet pārējās atradnes – kopš 2015. gada. Sastopamības apgabals (EOO) ir 20 931 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 48 km2. Pēc sugas izzušanas riska izvērtējuma veikšanas ir konstatētas vēl vairākas jaunas atradnes, tostarp Slīteres Nacionālajā parkā (DAP 2025).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un izmaiņām Latvijā nav veikti. Reģionālā populācija vērtējama kā maza, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250. Suga neveido skaitliski lielas apakšpopulācijas un piemērotos biotopos ir novērojama reti.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, aug uz dažādu sugu vecu lapu koku (liepas, ozola, melnalkšņa, oša) mizas. Sastopama vecos dabiskos platlapju mežos, lielākoties noēnotās vietās ar samērā augstu gaisa mitrumu (SLU Artdatabanken 2025). Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – staignāju mežos, vecos vai dabiskos platlapju mežos, aluviālos krastmalu un palieņu mežos. Tā ir dabisko meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu mežu platību mazināšanās un mežsaimnieciskie pasākumi (mežizstrāde, mežu nosusināšana), kas veicina mikroklimata izmaiņas. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Puse zināmo atradņu ir ĪADT, piemēram, dabas liegumos “Lubāna mitrājs” un “Sitas un Pededzes paliene”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava” u. c. Jāaizsargā sugas vecie platlapju meži un vecie platlapji mežos, nepieļaujot mežizstrādi, nosusināšanu un citas darbības, kas maina meža mikroklimatu. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Arthonia arthonioides is found in Europe, North America and the western part of Asia. In Latvia, 12 localities are known in Vidzeme, Sēlija and Latgale. The EOO is 20,931 km2, the AOO – 48 km2. An epiphytic species that grows on the bark of old deciduous trees of various species (lime, oak, black alder, ash). In Latvia, it has been found in old, natural broadleaf forests and in wet deciduous forests. The species is threatened by the loss of old-growth forest areas and by forestry activities that promote microclimate change in the forests (logging, drainage). Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. Half of the known localities are situated in protected areas, for instance, “Lubāna mitrājs” and “Sitas un Pededzes paliene” Nature Reserves, and the “Augšdaugava” Protected Landscape Area. Old broadleaf forests and old broad-leaved trees in forests must be protected by preventing logging, draining and other activities that alter the microclimate of the forest.
Literatūras saraksts
