Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs vai daudzgadīgs 10–100 cm garš lakstaugs. Stublājs gulošs, zarots, pie pamata pārkoksnējies. Lapas lancetiskas vai lineāri lancetiskas, 1,5–4 cm garas, pamats sašaurināts īsā kātā, gals smails, malas ieritinātas. Lapas parasti īsākas nekā stublāja starpposmi. Ziedi pa vienam vai pa 2–6 pušķos, kas izvietoti lapu vai lapām līdzīgu seglapu žāklēs. Apziednis ap 3 mm garš jeb vienāda garuma ar zieda kātu. Apziedņa nesaaugušo daļu mala purpursarkana. Auglis – rieksts, 1,5–2 reizes garāks nekā apziednis, trīsšķautņains, spīdīgs, bāli brūns vai zaļganbrūns. Zied no jūlija līdz septembrim (Gavrilova 2001).
Izplatība. Suga izplatīta galvenokārt Rietumeiropā, pārsvarā Britu salās, un Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas dienvidos, arī Dānijā. Atsevišķas atradnes ir Vidusjūras reģionā, Ziemeļamerikā, Skandināvijas ziemeļos (GBIF 2023). Baltijas valstīs sugas atradnes ir uz areāla ZR robežas; Igaunijā tā ir reti sastopama, Latvijā ļoti reti, Lietuvā nav konstatēta (Kuusk et al. 1993). Līdz šim asaugļu sūrene Latvijā konstatēta tikai Rīgas līča A krastā (Saulkrastos, Skultē, Duntē, Tūjā, Vitrupē, Ainažos–Salacgrīvā), pirmo reizi 1903. gadā Saulkrastos, pēdējoreiz 1954. gadā Salacgrīvā un Duntē (Gavrilova 2001). Literatūrā (1935. un 1955. gadā) ir minētas atradnes arī Liepājā (Gavrilova 2003).
Populācija. Datu par populācijas lielumu Latvijā nav.
Dzīvotnes un ekoloģija. Mēreni mitru, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām bagātu augteņu suga. Tā ir iesāļu augteņu suga, kas aug tikai jūras krastā gan smilšainā, gan akmeņainā pludmalē (Tichý et al. 2023; SLU Artdatabanken 2024). Latvijā suga aug uz sanesumiem pludmalēs, piejūras zālājos, pārsvarā mitrās augtenēs, kur dominē skrajas lakstaugu sabiedrības (Gavrilova 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Paplašinoties apbūves teritorijām tūrisma un rekreācijas vietās, kā arī pieaugot sporta un atpūtas aktivitātēm jūras krastā, sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana.
Aizsardzība. Viena no vēsturiskajām atradnēm, visticamāk, tikusi konstatēta dabas liegumā “Randu pļavas”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai gan pēdējos 70 gados nav datu par sugas atradnēm Latvijā, tomēr iespējams, ka suga varētu būt sastopama Rīgas līča A krastā. Jāveic pētījumi par sugas izplatību, dzīvotnēm un ietekmējošiem faktoriem Rīgas līča krasta zonā. Vietām, piemēram, Saulkrastos, antropogēnā slodze pludmalēs un kāpās ir pārmērīgi liela un sugas izdzīvošana ir maz iespējama. Savukārt Vitrupes un Salacgrīvas–Ainažu pludmalē suga varētu augt un veidot pastāvīgas cenopopulācijas. Īpaša uzmanība jāvelta dabas lieguma “Randu pļavas” floras izpētei un dzīvotņu stāvoklim. Asaugļu sūrene ir grūti atpazīstama suga, tāpēc būtu nepieciešamas īpašas sugu ekspertu mācības, izmantojot Polygonum L. ģints noteicējus un gūstot pieredzi Igaunijā, kur suga ir sastopama.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Ray’s knotgrass – Polygonum oxyspermum. In the Baltic region, it occurs on the north-eastern border of its range. It is very rare in Latvia, found only on the eastern coast of the Gulf of Riga (Saulkrasti, Skulte, Dunte, Tūja, Vitrupe, Ainaži–Salacgrīva), for the first time in 1903 in Saulkrasti, and for the last time in 1954 on the coast near Salacgrīva and Dunte. In the literature (1935, 1955), P. oxyspermum localities are also mentioned in Liepāja. There is no data on the population size in Latvia. In Latvia, the species has been found on beach driftlines and in coastal meadows. The species is threatened by the degradation and transformation of ecosystems due to the expansion of built-up areas in touristic and recreational areas, as well as by the increased intensity of sports and leisure activities on the seashore. Although there is no data on the species occurrence in Latvia over the last 70 years, the species could occasionally be found along the Vidzeme coastline. In places with intensive trampling, e.g., Saulkrasti (one of the historical localities), the survival of the species is unlikely. On the beaches of Vitrupe and Salacgrīva– Ainaži, the species could form permanent populations. Studies on the distribution, habitats, and impacts of the species are needed, especially in the “Randu pļavas” Nature Reserve. P. oxyspermum is a taxon difficult to identify; therefore, special training for species experts is recommended, including the use of identification keys for the genus Polygonum L. and gaining field experience in Estonia, where the species is more common.
Literatūras saraksts
