Morfoloģija un bioloģija. Asinssārtā mikoblasta laponis ir labi attīstīts, baltgans vai pelēkzaļganas krevītes veidā, serde balta, pelēka vai baltgana, dažreiz ir attīstīts zemlaponis. Apotēciji apaļi, sēdoši. Apotēcija disks melns, izliekts vai parasti lodveida, ar vāji izteiktu apmali. Himēnijs bezkrāsains. Hipotēcijs spilgti sarkanā krāsā. Ekscipuls nav attīstīts. Aski vālesveida, satur vienu, retāk divas sporas. Sporas lielas, bezkrāsainas, ar uzbiezinātām sieniņām, 70–100 x 35–45 μm. Bieži attīstās piknīdas. Konīdijas nūjiņveida, 6–9 x 1 μm (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Miza reakcijā ar kālija hidroksīdu kļūst dzeltena, ar parafenilēndiamīnu dzeltena, serde reakcijā ar kālija hidroksīdu kļūst sarkana. Hipotēcijs zem apotēcijiem asinssarkans, reaģē ar kālija hidroksīdu, kļūstot spilgti sarkans.
Izplatība. Suga izplatīta Z puslodē. Latvijā suga sastopama visā valstī, biežāk Ziemeļkurzemē (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs 2016; DAP 2025). Zināmas aptuveni 146 atradnes (reģistrēto novērojumu skaits pārsniedz 800) (DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 47 968 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 584 km2. Pēdējos gados atradņu skaits ir ievērojami palielinājies, tas saistīts ar mežu ekspertu pieaugošajām zināšanām par sugas konstatēšanu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par taksona reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām pasaulē un Eiropā. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā reģionālā populācija ir vērtējama kā vidēji liela – kopējais sugas indivīdu skaits nepārsniedz 2000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska, retāk epiksīla vai epigeiska suga. Aug uz melnalkšņu, purva bērzu, priežu mizas, egļu zariem. Retāk atrodama uz smilšakmens atsegumiem, atmirušu skujkoku koksnes, kadiķiem, baltalkšņu mizas. Tā sastopama vecos mežos ar stabilu un paaugstinātu gaisa mitrumu. Latvijā lielākoties konstatēta ES nozīmes aizsargājamos mežu biotopos – purvainos mežos, vecos vai dabiskos boreālos mežos un staignāju mežos (DAP 2025). Dabisko meža biotopu indikatorsuga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrāde vecos mitros vai pārmitros mežos, kas mazina piemērotu koku daudzumu, kā arī citas darbības, kas maina šo mežu hidroloģisko režīmu un mikroklimatu. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo nākotnē sagaidāms piemēroto biotopu platības samazinājums (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Sugas aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Vairāk nekā puse novērojumu bijuši ĪADT, piemēram, daudzi no tiem – dabas liegumos “Ances purvi un meži” un “Ziemeļu purvi”, Slīteres Nacionālajā parkā. Lai aizsargātu sugu, izveidoti trīs mikroliegumi. Jāaizsargā veci mitri un pārmitri meži, nepieļaujot tajos mežizstrādi un dabiskā hidroloģiskā režīma maiņu. Jāpēta tās reģionālās populācijas lielums, izplatība un tendences.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Mycoblastus sanguinarius is distributed in the Northern Hemisphere. Approximately 146 localities are known in Latvia (the number of registered observations exceeds 800). The EOO is 47,968 km2, and the AOO is 584 km2. An epiphytic species, though less often epixylic or epigeic. It grows on the bark of black alder, bog birch, pine bark and branches of spruce. It is less frequently found on sandstone outcrops, dead coniferous wood, junipers, and the bark of white alder. The species is found in old forests with stable and increased air humidity. The species is threatened by logging in old wet forests, which reduces the number of suitable trees, as well as by other activities that alter the hydrological regime and microclimate of these forests. It is assessed as Near Threatened (NT) because a decrease in the area of suitable habitats is expected in the future. This is a protected species in Latvia, for the preservation of which micro-reserves can be created. Its legal status of protection must be maintained. More than half of the observations were made in protected areas, for example, there were numerous observations in the “Ances purvi un meži” and “Ziemeļu purvi” Nature Reserves and the Slītere National Park. Old wet forests should be protected, preventing logging and changes in the natural hydrological regime.
Literatūras saraksts
