Morfoloģija un bioloģija. Asribu vārpstiņgliemezis ir starp mazākajiem vārpstiņgliemežiem Latvijā. Čaulas augstums ir 9–11 mm, platums 2,3–2,5 mm. Čaula vārpstveida, ar trulu virsotni, bieza, ar regulārām ribām. Čaulai ir 10–10,5 vāji uzpūsti vijumi; virsma matēta. Krāsa tumšbrūna vai tumši ķiršbrūna. Starp ribām reizēm var saskatīt biezu spirālisku svītrojumu. Maz zināms par sugas bioloģiju. Hermafrodīti. Precīzs dzīves ilgums nav zināms, iespējams, tas ir 5–10 gadi kā vairumam vārpstiņgliemežu sugu. Vairoties sāk otrajā gadā. Saprofāgi un mikofāgi – barojas galvenokārt ar sēnēm, epifītiskajiem ķērpjiem un aļģēm (Лихарев 1962). Aktīvi veģetācijas sezonā, pārziemo zemsegā.
Izplatība. Plaši izplatīta suga Eiropas centrālajā, Z un A daļā. Izplatības areāls ir neviendabīgs, jo atsevišķos reģionos suga nav sastopama (Duda 2017). Suga ir sastopama Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā un Krievijas Eiropas daļā (Sysoev, Schileyko 2009; Моллюски Беларуси 2022). Sugai ir zināmas sešas pasugas no kurām Latvijā ir sastopama nominālā pasuga C. c. cruciata (MolluscaBase 2021). Izplatīta visā valstī, sastopama reti (Rudzīte u. c. 2010; Rudzīte et al. 2018a). 20. gs. beigās bija zināmas 16 atradnes (Pilāte 1998). Šobrīd zināmas 60 atradnes. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 62 814 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 188 km2.
Populācija. Eiropā reģionālā populācija tiek vērtēta kā stabila, lai gan dažos reģionos ir vērojams tās samazinājums (Duda 2017). Reģionālās populācijas stāvoklis Latvijā vērtējams kā stabils ĪADT. Nav datu par reģionālās populācijas stāvokli ārpus ĪADT. Asribu vārpstiņgliemežu skaits vienā kvadrātmetrā var būt 1–11, vidēji – četri indivīdi. Gliemežu sabiedrībās sugai parasti ir ļoti mazs īpatsvars – līdz 1% kopējā gliemežu sugu indivīdu skaita (Pilāte 2006).
Biotopi un ekoloģija. Meža suga. Sastopama skujkoku, lapu koku un mistrotos mežos zem nobirām, uz kritalām, zem to mizas un mitrā laikā uz koku stumbriem. Dzīvotnēs ir jābūt tādām meža daudzveidībai nozīmīgām struktūrām kā bagātīgs pamežs, atmirusi koksne un lapu koki (apse, platlapji) (Suško 1998).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā suga netiek uzskatīta par apdraudētu (Duda 2017). Latvijā galvenie draudi ir dabisko dzīvotņu sadrumstalošanās, to mazināšanās un degradācija saimnieciskās darbības rezultātā (Rudzīte et al. 2018b). Apdraudējumu rada mežu apsaimniekošanas mūsdienu metodes (mežizstrāde veģetācijas sezonā, augsnes virskārtu blīvējošas un saārdošas mežizstrādes tehnikas izmantošana, pameža izvākšana), dzīvotņu izciršana, mirušās koksnes izvākšana un mežu atjaunošana ar gliemežiem destruktīvām metodēm (augsnes aršana, monodominantu egļu un bērzu audžu veidošana un kopšana). To pastiprina meža ceļu būve un meliorācijas sistēmu renovēšana un ierīkošana, kas vēl vairāk sadrumstalo reģionālo populāciju, jo gliemežiem šādi ceļi un grāvji ir nepārvarams šķērslis. Vispārējās dabas aizsardzības prasības mežā (ar dažiem izņēmumiem) tikai daļēji un īslaicīgi nodrošina gliemežu sugu saglabāšanos, bet nenodrošina to ilgtermiņā (LVMI Silava 2014). Mežsaimnieciskā darbība notiek visos biotopos, kam ir saistībā ar sugas dzīvotnēm. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), pamatojoties uz saimniecisko darbību radīto apdraudējumu, kā arī, ņemot vērā tās AOO, kas nevar pārsniegt 2000 km2.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. No esošajiem datiem nevar novērtēt, kāda daļa reģionālās populācijas atrodas ĪADT, taču vairums atradņu atrodas ĪADT, piemēram, bieži suga sastopama dabas liegumā “Mežole” un Gaujas Nacionālajā parkā. Sugas aizsardzībā ļoti svarīga ir ES nozīmes meža biotopu praktiskā aizsardzība ārpus ĪADT. Pašreizējās saimnieciskās pieejas apstākļos sugas aizsardzībai ārpus ĪADT vēlams veidot mikroliegumus. Ieteicams ievākt informāciju par sugas sastopamību meža biotopu un citu sugu mikroliegumos ar mērķi izvērtēt nepieciešamību izveidot jaunus mikroliegumus. Sugas aizsardzības plānošanai jāveic pētījumi par tās izplatību un sastopamību ārpus ĪADT. Sugas dzīvotnēs ir jāsaglabā vārpstiņgliemežiem būtiskās struktūras – ēnojums, pamežs, atmirusī koksne, lapu koki (apse, platlapji).
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Door snail – Clausilia cruciata. There are six subspecies, of which the nominate subspecies occurs in Latvia (MolluscaBase 2021). Widespread in central, northern and eastern Europe. Its distribution range is heterogeneous, as it is absent from some regions. It is found in all of Latvia’s neighbouring countries. A widespread species in Latvia, but rare. There are 60 known localities of the species. The EOO is 62,814 km2, and the AOO – 188 km2. The potential AOO does not exceed 2,000 km2. The number of snails per square metre can vary from one to eleven individuals, with an average of four individuals. In snail communities, the species is represented by up to 1% of the total number of individuals of the snail species. The species is found in coniferous, deciduous and mixed forests. It is found under litter, on fallen logs, under their bark and in humid weather on tree trunks. It is important that there is an abundance of undergrowth, dead wood and deciduous trees (aspen, broadleaved trees) in the habitat. In Latvia, the main threats are fragmentation and isolation of natural habitats, their reduction and degradation due to economic activities – mainly forestry. Practical protection of forest habitats of EU importance outside protected nature areas is of great importance for the conservation of the species. The species is assessed as Endangered (EN) based on threats from economic activities and considering its AOO. It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Pilāte 1998). The species is protected in Latvia, for which conservation micro-reserves can be established. The legal protection status of the species must be maintained. Most of the localities are found in protected nature areas.
Literatūras saraksts
