Morfoloģija un bioloģija. Atvasainās alektorijas laponis ir pavedienveida, nokarens, līdz 20 cm (retāk 30 cm) garš, pelēks vai zaļgandzeltens, matēts. Primārie zari 0,5–1,0 mm diametrā, apaļi, zarošanās vietās saplacināti, gludi, dakšveida zaroti, izklaidus ar baltām vai pelēkām svītriņveida pseidocifellām. Sekundārie zari 0,2–0,3 mm diametrā, virzienā uz lapoņa galu pakāpeniski kļūst tievāki, dakšveida zaroti, bieži ar saliektiem galiem. Sorēdiju un izīdiju nav. Apotēciji attīstās ļoti reti, tie ir 2‒3 mm plati, diski oranždzelteni līdz melni (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Laponis nereaģē ar nātrija hipohlorītu un kālija hidroksīdu, bet kombinācijā ar kālija hidroksīdu un nātrija hipohlorītu lapoņa serde kļūst dzeltena.
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Āzijā, plaši izplatīta Ziemeļeiropā, retāk pārējā Eiropā. Latvijā tā ir reti sastopama. Zināmas trīs atradnes Vidzemē – vēsturiskā atradne netālu no Valmiermuižas (1936. gads) un divas mūsdienu atradnes – netālu no Bērzkroga (1995. gads) un Taurenes (2003. gads) (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs 2016). Sastopamības apgabals (EOO) ir 282 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Somijā un Zviedrijā sugas reģionālās populācijas lielums mazinās (Pykälä et al. 2019; SLU Artdatabanken 2020). Igaunijā sugas izplatība mazinās, līdz ar to, domājams, mazinās arī reģionālās populācijas lielums (Lõhmus et al. 2019). Latvijā pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un tendencēm nav veikti. Tā ir ļoti maza, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Suga galvenokārt ir sastopama vecos dabiskos boreālos mežos uz skujkoku zariem un mizas, parasti uz priedes mizas. Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – purvainos mežos, vecos vai dabiskos boreālos mežos. Tā ir dabisku meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu mežu platību mazināšanās un mežsaimnieciskie pasākumi, kas maina meža mikroklimatu, – mežizstrāde, nosusināšana u. c. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga līdz šim nav konstatēta ĪADT. Lai aizsargātu sugu, jāsaglabā vecie, dabiskie skujkoku meži un nav pieļaujama dabiskā hidroloģiskā režīma un mikroklimata maiņa tajos. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Dace Stepanova*, Rolands Moisejevs, Polina Degtjarenko.
Summary. Alectoria sarmentosa is found in North and South America, as well as Asia; it is widespread in northern Europe, and less common in the rest of Europe. It is rare in Latvia. The EOO is 282 km2, and the AOO is 12 km2. The species is mainly found in old natural boreal forests on the branches and bark of conifers, most often on pine bark. It is a species that is specific to natural forest habitats. The species is threatened by the loss of old-growth forests and by forestry activities that change the microclimate of the forests – logging, drainage, etc. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. It is a protected species; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. The species has not been recorded in protected areas so far. To protect the species, old, natural coniferous forests should be conserved, and alteration of the natural hydrological regime and microclimate of such forests is impermissible.
Literatūras saraksts
