Morfoloģija un bioloģija. Austrumu koksngrauža ķermenis ir 10–15 mm garš, īsi cilindrisks, priekškrūšu vairogs un galva šaurāki nekā segspārni. Ķermeņa augšdaļa un vēderpuse melna, ar neregulāru dzeltenīgu rakstu, ķermeņa krāsojums līdzinās marmoram. Taustekļi salīdzinoši īsi, 3.–11. posma pamatne gaišāka nekā galotne. Tēviņam taustekļi salīdzinoši garāki nekā mātītei, bet mātītei masīvāks ķermenis. Pieaugušās vaboles (imago) pārziemo meža zemsedzē, aktīvas vasaras mēnešos, dzīvo dažas nedēļas. Attīstības cikls – divi gadi. Salīdzinoši labas lidotājas.
Izplatība. Palearktikas boreālo un jaukto mežu suga, sastopama no Eiropas ZA daļas līdz Austrumāzijai (Krievijas Tālajiem Austrumiem, Korejas pussalai, Taivānai un Austrumķīnai) (Danilevsky 2020). Lietuvā un Igaunijā ļoti reti sastopama suga, Somijā zināma tikai viena atradne. Krievijas Eiropas un Āzijas daļā plaši izplatīta un nav pārāk reta. Latvijā ir zināma tikai viena atradne – gadījuma novērojums Siguldas apkārtnē Gaujas Nacionālajā parkā (Vilks 2015). Pirms tam iepriekšējie novērojumi bijuši Kokneses apkārtnē 1907. gadā (Lackschewitz, Mikutowicz 1939) un Šķēdes apkārtnē 1954. gadā (V. Šmita nepubl. dati; LU muzejs – Zooloģijas kolekcija). Trūkst informācijas sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai; apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Potenciālie EOO un AOO eksperta vērtējumā ir daudzkārt lielāki.
Populācija. Latvijā pēdējos aptuveni 70 gados novērots tikai viens indivīds (Vilks 2015).
Biotopi un ekoloģija. Meža suga, saistīta ar skujkoku un jauktajiem mežiem. Vaboles sastopamas uz koku stumbriem un zariem, uzturas galvenokārt koku vainagos. Kāpuri attīstās dažādu sugu lapu koku atmirušo zaru koksnē. Latvijā konstatēta ar atmirušo koksni bagātā gravu mežā, taču nav zināms, vai šis tiešām ir sugai tipiskais biotops valstī.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums nav zināms. Trūkst datu par sugas izplatību un sastopamību, apdraudošajiem faktoriem un reģionālās populācijas lielumu, tāpēc suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā aizsargājama suga. Lai to aizsargātu, jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. Vienīgā zināmā atradne ir ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā. Jānoskaidro sugas izplatība un sastopamība, reģionālās populācijas lielums un tendences, jāpēta sugas ekoloģija Latvijā.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Longhorn beetle – Mesosa myops. A species of boreal and mixed forests of the Palaearctic, found from Northern and Eastern Europe to Eastern Asia (Danilevsky 2020). In Latvia, in the last 70 years, only one record is known from the vicinity of Sigulda (Vilks 2015) in a protected area – the Gauja National Park. Previously, it was observed in the vicinity of Koknese (Lackschewitz, Mikutowicz 1939) and Šķēde. No data are available to calculate the EOO; the AOO is 4 km2. Potential EOO and AOO, according to an expert’s opinion, are much higher. There is no data on the regional population size and trends of M. myops, only one individual has been observed. It is a forest species associated with boreal and mixed forests. Adult beetles are found on tree trunks and branches, mainly in the tree canopy. Larvae develop under the bark and in the wood of dead branches of various deciduous trees. In Latvia, it was found in a ravine forest rich in dead wood, but it is not known whether this is the typical habitat of the species in the country. It is a species of EU importance and a protected species in Latvia. It is proposed to include it on the list of protected species for which micro-reserves can be established. There is a lack of data on the distribution of the species, threats and the regional population size are unknown, therefore, it is assessed as Data Deficient (DD). It is necessary to clarify the distribution of M. myops in Latvia, determine the size and trends of the regional population and identify threats.
Literatūras saraksts
