Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Gaiši līdz brūni zaļi, caurspīdīgi, smalki augi blīvos klājienos. Stumbrs 3–8 mm garš, reti sasniedz 10 mm garumu, 0,3–1,5 mm plats. Stumbrs ložņājošs līdz pacils, bet vertikāls, augot starp citām sūnām. Dzinumi taisni, plakani, lapas abās stumbra pusēs. Lapas 1 mm platas un 0,7 mm garas, noapaļotas, ar 1/3 lapas dziļu jomu, sakārtotas lejupejoši. Šūnās 2–6 lieli eļļas ķermeņi. Nav amfigastriju. Rizoīdi bezkrāsas, uz stumbra izvietoti grupās vai neregulāri. Augi parasti fertili, perianti gludi, cilindriski, ar smailu galu. Vairķermeņus neveido (Schuster 1953; Bakalin 2015; Liepiņa 2017).
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā un Eirāzijā – visā Eiropā, Krievijas Tālajos Austrumos, Ķīnā, Kaukāzā, Irānā u. c. (Blockeel et al. 2014; Bakalin 2015). Latvijā konstatēta dažādos valsts reģionos. 1887. gadā konstatēta Daugavas krastā pie Sēlpils uz ūdens daļēji apskalotas dolomīta klints (A. Brutāns). Zināmas vēl sešas atradnes 1924.–1926. gadā – Ventas, Braslas, Daugavas krastā un pie Kaņiera (N. Malta, J. Strautmanis, J. Mikutovičs). 2001.–2022. gadā ir 19 atradnes visā valstī, bet vairāk suga sastopama Vidzemē Gaujas senlejā, piemēram, Vējupītes gravā (J. Kluša, 2019), Daudas pietekas krastā pie Raganu katla (S. Kaspari (S. Caspari), 2015), Gūtmaņa alā un uz Gūdu klints (A. Opmanis, 2020). Vidzemē atrasta arī uz Raunas Staburaga (A. Opmanis, 2017), Sauriešu ģipšakmens karjerā (A. Opmanis, 2022), Aiviekstes dolomīta karjerā (B. Bambe, 2011), šūnakmens lauztuvēs Šūnupītes gravā pie Cecīļiem (J. Kluša, 2015), Kurzemē – Imulas krastā, netālu no Buses pilskalna (J. Kluša, 2015), Zemgalē – dolomīta karjerā pie Lielupes tilta (J. Kluša, 2019), Latgalē – dabas liegumā “Kaučers” (B. Bambe, 2001). Sastopamības apgabals (EOO) ir 12 073 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 67 km2.
Populācija. Tiek uzskatīts, ka Eiropā sugai ir liela un stabila reģionālā populācija (Sabovljevic 2019). Latvijā reģionālās populācijas tendences nav pētītas. Vidzemē tā ir izplatīta samērā plaši un apakšpopulācijas ir stabilas, citos reģionos apakšpopulācijas ir izklaidus un izolētas.
Biotopi un ekoloģija. Izteikti kalcifila suga sastopama uz substrātiem ar zemu organisko vielu saturu. Bieži kā pioniersuga uz mitrām vertikālām smilšakmens un kaļķakmens klintīm, īpaši noēnotajā, uz ziemeļiem vērstajā pusē. Suga ir mezofīts, nav sastopama ne uz akmeņiem, kas periodiski izžūst, ne uz pastāvīgi mitriem. Latvijā atradnes konstatētas uz dolomīta un smilšakmens klintīm, kaļķainos avotos uz šūnakmens, ģipšakmens raktuvē. Pavadošās sugas ir mainīgā divzobīte Dicranella varia, mainīgā pabārbula Didymodon fallax, lielā cepurene Encalypta streptocarpa, bālā kroksamtīte Ptychostomum pallens (A. Opmaņa, B. Bambes, J. Klušas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugai nav zināmu apdraudējumu (Sabovljevic 2019). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO, prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Konstatēta vairākās ĪADT – dabas liegumā “Raunas Staburags”, aizsargājamo ainavu apvidū “Kaučers”, Gaujas Nacionālajā parkā. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Scarce notchwort – Mesoptychia badensis. The liverwort is found in North America and Eurasia – throughout Europe, the Russian Far East, China, the Caucasus, Iran, etc. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1887. Between 2001 and 2022, the species had 19 localities throughout Latvia. EOO is 12,073 km2, and AOO is 67 km2. In Latvia, the regional population trends have not been studied. In Vidzeme, the species is relatively widespread and subpopulations are stable, but in other regions of Latvia they are scattered and isolated. In Latvia it grows on dolomite and sandstone rocks, in calcareous springs on tufa, in a gypsum mine. In Latvia, it is assessed as Vulnerable (VU) due to its small AOO and a projected continuous decline in both the AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. Found in several protected nature territories – the “Raunas Staburags” Nature Reserve, “Kaučers” protected landscape area and the Gauja National Park. Protection of the localities of the species and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
