Morfoloģija un bioloģija. Baltās kokpiltuvenes cepurīte ir 2–10 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana, ar iedobi, netīri bālgana, vēlāk pelēcīgi brūna, ar miltainu apsarmi. Mīkstums balts, sīksts, ar augļu vai miltu smaržu un miltu garšu. Lapiņas baltas, vecumā reizēm dzeltē, ļoti ciešas, pie kātiņa pieaugušas. Kātiņš 1–6 cm garš, 0,2–1,0 cm diametrā, balts, vēlāk mazliet brūnējošs, ekscentrisks, pūkains. Sporas gludas, ieapaļas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 4–5,5 x 2,0–4,5 μm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi pa vienam vai grupās veidojas vasarā, rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, vietām Āzijā (GBIF 2022). Eiropā novērota reti mērenajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā pirmo reizi literatūrā minējis A. Pučko bez norādes uz konkrētu atradni (Pučko 1954). Līdz šim Latvijā tā bija sastopama reti, bet pēdējos gados bieži novērojama uz parastā oša kritalām. Īpaši masveidīgi novērota Dienvidlatvijā, Ukru gāršā uz vēja izgāztiem ošiem, kas gājuši bojā no slimības, ko izraisa sēne ošu kājšķīve Hymenoscyphus fraxineus. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 22 906 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Iespējams, ka tas palielinās. Kopumā populācija vērtējama kā stabila.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs. Izraisa brūno trupi (Knudsen, Vesterholt 2012). Eiropā sastopama dažādos biotopos – lapu koku mežos, parkos uz lapu koku koksnes. Latvijā konstatēta lapu koku mežos. Masveidīga augļķermeņu parādīšanās uz ošu kritalām varētu būt īslaicīga. Nav zināms, vai sugai ir kāda saistība ar ošu kājšķīves H. fraxineus izraisīto ošu slimību.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi nav zināmi. Trūkst informācijas, lai novērtētu sugas apdraudētības statusu jeb izzušanas risku, tāpēc tā novērtēta kā suga, par kuru trūkst datu (DD).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridisko statusu Latvijā iespējams pārskatīt. Sastopama ĪADT – Slīteres Nacionālajā parkā, Moricsalas dabas rezervātā, dabas liegumā “Ukru gārša”, kā arī ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Mealy oyster – Ossicaulis lignatilis. Found in Europe, North America, and some parts of Asia. It is rare in the temperate zone in Europe. Until recently, rare in Latvia, but in the last few years frequently found on logs of the common ash Fraxinus excelsior. The EOO is 22,906 km2, and the AOO – 44 km2. No information is available on changes in the distribution due to a lack of studies. There are insufficient data on the regional population size and changes; it is likely to be on the increase, but overall stable. It is a wood saprotroph. It causes brown rot. In Europe, it occurs in a variety of habitats – deciduous forests, parks, on wood of deciduous trees. In Latvia, it is found in deciduous forests. No known threat to the species exists. There is insufficient information to assess the extinction risk of the species, therefore it is assessed as Data Deficient (DD). It is a protected species in Latvia; a review of its legal status is recommended. It occurs in protected nature areas – the Slītere National Parks, the Moricsala Strict Nature Reserve, the “Ukru gārša” and Nature Reserve, as well as outside protected areas. Studies on the regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology are needed.
Literatūras saraksts
