Morfoloģija un bioloģija. Baltdzeltenās egļpiepes augļķermeņi klājeniski vai ar nelielu atliektu malu nereti izplešas pa substrātu pat 1 m platumā. Svaigi augļķermeņi mīksti, sūkļveidīgi, sākumā balti līdz krēmkrāsas, sākot no pamatnes audiem pamazām iekrāsojas dzeltenoranži, vēlāk viss augļķermenis ir koši oranžs. Poras lielas, stūrainas, lielākas nekā 1 mm, sieniņas plānas, sašķeltas, veidojot zāģzobainu himenoforu. Pamatnes audi līdz 2 mm biezi. Stobriņu slānis līdz 2 cm biezs. Uzpilinot kālija hidroksīdu, maina krāsu uz ķiršsarkanu. Sporas bezkrāsainas, cilindriskas, 9–12 x 3,0–3,5 µm. Augļķermeņi viengadīgi, veidojas no augusta līdz novembrim (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020).
Izplatība. Sastopama Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Eiropā – boreālajā zonā. Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 2014. gadā Vidzemē, Līgatnes apkārtnē. Mūsdienās zināmas septiņas atradnes valsts centrālajā daļā, kā arī Kurzemē – Tukuma un Ugāles apkārtnē. Tās sastopamības apgabals (EOO) ir 4137 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Eiropā sugas populācija vērtējama kā neliela, tās populācija mazinās, zināmi nedaudzi sugas atradumi 12 valstīs. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Aprēķinātais pieaugušo indivīdu skaits ir ļoti mazs – nepārsniedz 14.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa brūno trupi. Substrāts ir lielas egļu kritalas vidējā sadalīšanās pakāpē, kas nereti neguļ tieši uz zemes. Konstatēta arī uz apšu kritalām. Bieži aug uz kritalām kopā ar parasto apmalpiepi Fomitopsis pinicola. Aug vecos, mitros egļu mežos, ar lielu daudzumu atmirušās koksnes dažādās sadalīšanās pakāpēs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu, kritalām bagātu egļu mežu platību mazināšanās, kā arī mikroklimata izmaiņas, ko izraisa nosusināšana un tuvu esošas kailcirtes. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos – atrodas lielākā daļa sugas reģionālās populācijas. Sugai īpaši svarīgi saglabāt mitru un pārmitru egļu mežu nepārtrauktību. Sugas atradnēs jānodrošina stingrs aizsardzības režīms, neizvācot atmirušo koksni un nemainot mitruma režīmu. Lai sugu aizsargātu, ir svarīgi neveidot lielus vienlaidus izcirtumus, kā arī veidot pietiekami lielu buferzonu ap sugai piemērotiem biotopiem. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Gingery porecrust – Pycnoporellus alboluteus. Found in North America, and Eurasia. In Europe, the species occurs in the boreal zone, but the population is small and declining, with few records in 12 countries. It is very rare in Latvia, with seven localities in the central part of the country, and in the Kurzeme region. The EOO is 4,137 km2, and the AOO – 28 km2. There are insufficient data on the size of the regional population and its changes. The estimated number of mature individuals is very low – no more than 14. It is a wood saprotroph, causing brown rot. The substrate is moderately decayed large spruce logs, where it often grows together with Fomitopsis pinicola. It occurs in old, moist spruce forests rich in dead wood in various stages of decay. The species is threatened by the reduction in the area of old spruce forests rich in dead wood and by changes in microclimate due to forest drainage. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to a very small regional population. It is not included in the EU or Latvian lists of protected species. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. Most of the regional population is found in protected nature areas – the Gauja and Ķemeri National Parks. For the conservation of the species, it is particularly important to maintain the continuity of the wet spruce forests and to ensure the strict protection of the species’ habitats including preserving dead wood and the natural moisture regime in them. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
