Morfoloģija un bioloģija. Baltdzīslu peltīgeras laponis ir līdz 20 cm diametrā, plāns, 0,2–0,4 mm biezs. Lapoņa daivas 2–4 cm platas, noapaļotas, malas plānas līdz mazliet pacilus viļņainas. Lapoņa virspuse samitrināta – spilgti zaļa, sausa – pelēkzaļa, daļēji brūnējoša, bieži grumbaina, gluda vai tuvāk malām tūbaina, centrā kaila. Cefalodijas 1–2 mm platas. Apakšpuse tīklveida, gaiši līdz tumši brūnām vai melnām dzīslām. Rizīnas vienkāršas, pušķveida, gaišas līdz melnējošas, 5 mm garas (A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga izplatīta Z puslodē. Latvijā zināmas piecas vēsturiskās (1929.–1965. gadā) un sešas mūsdienu atradnes – trīs no tām konstatētas 1971.–1972. gadā, pārējās pēc 2019. gada (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Atsevišķas atradnes konstatētas arī pēc sugas izzušanas riska izvērtēšanas. Sastopamības apgabals (EOO) ir 21 637 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Tā vērtējama kā maza, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Pārsvarā epigeiska suga, kas biežāk sastopama uz augsnes skujkoku mežos un uz smilšakmens atsegumiem vietās ar samērā stabilu un paaugstinātu gaisa mitrumu. Galvenokārt konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – smilšakmens atsegumos un vecos vai dabiskos boreālos mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir mežizstrāde. Smilšakmens atsegumos starp galvenajiem draudiem ir nogruvumi un atsegumu bojāšana, piemēram, rekreācijas dēļ. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 un, pamatojoties uz novērotajām EOO un AOO pārmaiņām un prognozēto biotopa kvalitātes mazināšanos, ir secināts, ka populācija ir sarukusi un turpinās rukt (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lielākā daļa atradņu ir ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā un dabas parkā “Tērvete”. Jāaizsargā sugas atradnes un jānovērš tām radītie rekreācijas draudi, tostarp novirzot tūrisma infrastruktūru no sugas apdzīvotajiem atsegumiem. Jāsaglabā vecie skujkoku meži un dabiskais mikroklimats tajos. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku. Jāizglīto sabiedrība par šo sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs.
Summary. Peltigera leucophlebia is widespread in the Northern Hemisphere. Five historical and six recent localities are known in Latvia. The EOO is 21,637 km2, and the AOO is 40 km2. A predominantly epigeic species that is more common on soils in coniferous forests and on sandstone outcrops in areas with relatively stable and elevated air humidity. The main threat is logging. On sandstone outcrops, the main threats include landslides and damage caused to outcrops, e.g., due to recreational activities. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250, and it has been concluded that the population has declined and will continue to decline based on the observed changes in EOO and AOO and the expected decline in habitat quality. The species must be included on the list of protected species. Most of the localities are situated in protected areas – the Gauja National Park and “Tērvete” Nature Park. The localities of the species should be protected, and threats caused by recreation should be addressed, including by diverting tourism infrastructure away from the outcrops inhabited by the species. Old coniferous forests and their natural microclimates must be preserved.
Literatūras saraksts
