Morfoloģija un bioloģija. Baltrobainās virpainītes cepurīte ir 2,5–8,0 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk zvanveida, izpletusies līdz gandrīz plakana, mitra – gļotaina, sausa – spīdīga, sākumā tumši brūna līdz gandrīz melna, vēlāk kastaņbrūna, sarkanbrūna, centrā tumšāka, ar koncentriskām, sarkanbrūnām, izzūdošām zvīņām, vecumā kaila, ar tumšākiem punktiņiem zvīņu vietā, mala sākumā ar baltām, nokarenām plīvura atliekām, ilgi ieritināta, virsmiziņa novelkama. Mīkstums balts, blīvs, ar neizteiktu smaržu un nedaudz savelkošu garšu. Lapiņas sākumā pelēcīgi violetas, gaiši pelēkas līdz zaļganpelēkas, vēlāk gaiši violeti pelēkas, ciešas, ar zobiņu pie kātiņa pieaugušas, zobainas, šķautnēs ar baltiem, eļļainiem šķidruma pilieniņiem. Kātiņš 7–20 cm garš, 1,5–2,5 cm diametrā, cilindrisks, uz leju nedaudz paresnināts, saliekts, dobs, ar piltuvveida, izzūdošu gredzenu, virs gredzena balts, rievains, mitrā laikā ar šķidruma pilieniņiem, zem tā gaiši brūns, ar rūsganām līdz violetbrūnām, atspūrušām, šķiedrainām zvīņām, vēlāk gluds un kails. Sporas gludas, mandeļveida, dzeltenīgi brūnas, birumrakstā violetbrūnas, 9–14 x 5–8 µm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi parasti pa vienam vai dažiem veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, vietām Āzijā (GBIF 2023). Eiropā konstatēta reti – galvenokārt mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā, ļoti reti boreālajā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi literatūrā minējis V. Lūkins, precīza vieta nav zināma (Lūkins 1970). Līdz 2022. gadam zināmas 33 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 37 776 km2, sugas apdzīvotā platība (AOO) ir 132 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, galvenokārt atrodama ievainojumu vietās pie apšu vai egļu stumbra pamatnes vai uz to saknēm (Knudsen, Vesterholt 2012). Eiropā sastopama lapu koku, jauktos mežos, Latvijā konstatēta galvenokārt pie lielu apšu stumbra pamatnēm.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums – vecu, dzīvu apšu izvākšana, vecu mežu īpatsvara mazināšanās. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, tās aizsardzības juridisko statusu Latvijā iespējams pārskatīt. Sastopama ĪADT – Ķemeru un Gaujas Nacionālajos parkos, dabas parkos “Talsu pauguraine”, “Silene” un “Tērvete”, dabas liegumos “Mežole” un “Ukru gārša”. Apmēram puse atradņu atrodas ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Jānodrošina vecu, dzīvu apšu saglabāšana sugai piemērotos biotopos. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju, sugai piemērotu biotopu tendencēm.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Roundhead – Hemistropharia albocrenulata. Distributed in Europe, North America, and parts of Asia. It is rare in Europe, mainly found in the temperate and hemiboreal zones, but very rare in the boreal zone. It is rare in Latvia with 33 localities recorded in different regions up to 2022. The EOO is 37,776 km2, and the AOO – 132 km2. Data on the regional population size and changes in Latvia are lacking. The number of mature individuals probably does not exceed 1,000. It is a wood saprotroph, occurring mainly in wound sites at or on the base of aspen or spruce trunks. In Latvia, it is mainly found at the base of large aspen trunks. In Europe, it is found in deciduous, and mixed forests. The main threat is the removal of old, living aspen, and the decrease in the proportion of old forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small regional population. It is a protected species in Latvia and a review of its legal status is recommended. It is found in protected nature areas – the Ķemeri and Gauja National Parks, the “Talsu pauguraine”, “Silene” and “Tērvete” Nature Parks, and the “Mežole” and “Ukru gārša” Nature Reserves. About half of the localities are outside protected areas. It is necessary to preserve old living aspen in habitats suitable for the species. Research is needed on the size, distribution and trends of the Latvian regional population, life cycle and ecology, trends in suitable habitats for the species.
Literatūras saraksts
