Morfoloģija un bioloģija. Melnā mežastrazda lieluma putns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti, īsām kājām. Pieaugušam putnam vasarā melna galva, kakls un ķermeņa apakšpuse, arī spārnu apakšējās segspalvas. Mugura tumšpelēka, ļoti uzkrītoši spilgti balta aste un spārna priekšmala no augšpuses. Pārtiek no kukaiņiem un mazām zivtiņām. Ligzdo kolonijās, bieži kopā ar melnajiem zīriņiem. Ligzdas parasti uz peldošiem ūdensaugu sakneņiem. Dējumā parasti trīs olas, gadā viens perējums. Mazuļi pusligzdbēgļi. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Rietumeiropas ziemeļos līdz Igaunijai pāri Eiropai un Āzijai līdz Ķīnas A daļai. Atsevišķs ligzdošanas apgabals Krievijas austrumos. Ziemo Āfrikā, Āzijas DA daļā un Austrālijā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā palielinājusies, īpaši R un Z virzienā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatības pārmaiņas starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu nav iespējams novērtēt, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu izplatība nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 9014 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2016). Eiropas populācijas tendence nav zināma. Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā populācija īstermiņā stabila. Lietuvas populācija ilgtermiņā pieaug, bet Igaunijas un Baltkrievijas populācijas tendence nav zināma. Krievijas populācija ilgtermiņā ir stabila, bet īstermiņa tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 120–350 pāru (240–700 pieaugušu indivīdu). Gan īstermiņā, gan ilgtermiņā populācija pieaug (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir ļoti aizauguši ezeri un dīķi, arī gandrīz bez klaja ūdens (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 4,7 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Galvenie draudi sugai ir mitrāju iznīcināšana un ūdenslīmeņa regulēšana. Suga cieš arī no rekreācijas radītā traucējuma un Amerikas ūdeles Neogale vison plēsonības. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc var ciest no šīs slimības uzliesmojumiem nākotnē (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” baltspārnu zīriņš ir viena no mērķsugām dabas liegumā “Liepājas ezers”, taču galvenā tā ligzdošanas vieta šobrīd ir dabas liegums “Lubāna mitrājs”. Suga sastopama arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Sugai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Baltspārnu zīriņa aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā ligzdošanai piemēroti mitrāji un jānovērš traucējums ligzdošanas vietās.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. White-winged Tern − Chlidonias leucopterus. In Latvia, the changes in distribution between 1980–1984 and 2000–2004 are impossible to assess, while between 2000–2004 and 2013–2017, the distribution has not changed significantly. The AOO of the breeding population is 24 km2, the EOO – 9,014 km2. The breeding population is estimated at 120–350 pairs (240–700 adult individuals). The population is increasing both in the short term as well as in the long term. The breeding habitat is heavily overgrown lakes and ponds, including water bodies with almost no open water. The main threats to the species include wetland destruction and water level regulation. The species also suffers from recreational disturbance and predation by Neogale vison. The species is susceptible to avian influenza and, therefore, may suffer from outbreaks of this disease in the future. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The conservation of wetlands that are suitable for breeding and the elimination of disturbances at breeding sites is required for the protection of the species.
Literatūras saraksts
