Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 20–95 cm augsts bezhlorofila lakstaugs, parazitē galvenokārt uz lēdzerkstes Cirsium oleraceum saknēm, retāk uz purva dadža Cirsium palustre vai tīruma usnes Cirsium arvense. Stublājs ar dziedzermatiņiem. Saknes reducētas. Lapas zvīņveidīgas, brūni dzeltenīgas, pamīšus, trīsstūraini lancetiskas. Ziedi ir 13–38 cm garā daudzziedainā, diezgan blīvā vārpā. Kauss stobrveidīgs. Vainags 10–20 mm garš, divlūpains, balts vai iedzelteni balts, pie rīklītes ar gaiši violetu plankumu. Putekšņlapas ir četras, to kātiņi kaili vai augšdaļā ar skrajiem matiņiem. Drīksna sarkana līdz purpura. Auglis – pogaļa. Zied jūnijā un jūlijā. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās (Cepurīte 2003). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 10–500 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Izplatības areālā suga ir plaši izplatīta, bet reta. Sastopama Centrāl- (ļoti reti Alpos), Ziemeļ- un Austrumeiropā, Āzijā no Kaukāza līdz Himalajiem (Govaerts 2024). Ziemeļos sasniedz Angliju (Jorkšīru), Dāniju, Dienvidzviedriju un Baltijas valstis, rietumos Francijas DR daļu (Kreutz 1995). Baltijas valstīs suga sasniedz izplatības Z robežu (Viljasoo et al. 1996). Lietuvā suga sastopama reti un nevienmērīgi Z, A un R daļā, viena atradne D daļā (Patalauskaitė 2021). Igaunijā – izklaidus visā valstī (Kukk et al. 2020). Baltkrievijā sastopama reti, trijās atradnēs ZR daļā (Дубовик 2015). Pleskavas apgabalā zināmas dažas atradnes DR un R daļā (Ефимов, Конечная 2018). Suga reti sastopama visā Latvijā (Cepurīte 2003). Sastopamības apga-bals (EOO) ir 61 938 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 392 km2. Pēdējos 30 gados, paplašinoties izpētei, EOO un AOO ir būtiski palielinājušies. Iespējama jaunu atradņu atrašana, tomēr arī tad AOO, visticamāk, nepārsniegtu VU kategorijas slieksni.
Populācija. Nav veikti pētījumi par sugas populācijas lielumu un izplatības dinamiku Latvijā un Baltijas valstīs. Lietuvā suga parasti aug nelielās grupās, kurās ir daži desmiti indivīdu (Patalauskaité 2021). Latvijā atradnēs sastopami gan atsevišķi indivīdi, gan nelielas grupas (30–50 indivīdu), suga var augt arī lielās grupās (150–200 indivīdu).
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug mēreni mitrās un slapjās pļavās, ganībās, laukmalās, krūmājos, mežos, izcirtumos, ceļmalās (Cepurīte 2003), grāvmalās, avoksnājos, pamestos karjeros. Atkarībā no saimniekauga suga var būt sastopama gan slapjās, gan sausās vietās. Tā labi aug slapjās, sezonāli applūstošās vietās, bet neiztur ilgstošu applūšanu un pārpurvošanos. Labi aug gan atklātās vietās, gan krūmājos, retāk – mežos (Kreutz 1995; Slavík 2000; Bojnanský, Fargašová 2007; Piwowarczyk et al. 2010). Atklātās dzīvotnēs novērots lielāks indivīdu skaits (Bacieczko et al. 2017). Suga saistīta ar traucējumiem: tai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Bagātīgas atradnes novērotas izdangātu meža ceļu malās, grāvmalās, izcirtumos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu negatīvi ietekmē intensīva mežsaimnieciskā darbība un raksturīgo dzīvotņu aizaugšana dabiskās sukcesijas rezultātā.
Aizsardzība. Aptuveni 10–15% atradņu konstatētas ĪADT: Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas liegumos “Platenes purvs”, “Ziemeļu purvi”, “Ventas un Šķerveļa ieleja”, dabas parkos “Embūte” un “Engures ezers”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, izplatības dinamika, jānoskaidro sugu ietekmējošie faktori katrā atradnē. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Thistle broomrape – Orobanche reticulata. It is rare in Latvia, throughout the territory. The EOO is 61,938 km2, and the AOO – 392 km2. Over the past 30 years, as the intensity of research has increased, the AOO and the EOO have increased significantly. It grows in moderately moist and wet meadows, pastures, field edges, scrublands, forests, forest clearings, roadsides, ditches, around spring discharges and old quarries. Depending on the host plant, the species can be found in both wet and dry places. The species grows well in wet, seasonally flooded places, but does not tolerate prolonged flooding and paludification. It grows well in both open places and scrublands, but less often in forests. A larger number of individuals have been observed in open habitats. The species is associated with disturbances. Abundant populations have been observed on forest roadsides, ditches and forest clearings. The population size, distribution trends and threats have not been studied in Latvia. Observations show that the species is negatively affected by intensive forestry activities and the overgrowing of its characteristic habitats in the course of natural succession. Approximately 10–15% of the species’ localities occur in protected areas, e.g., in the Ķemeri National Park, the “Platenes purvs”, “Ziemeļu purvi” and “Ventas un Šķerveļa ieleja” Nature Reserves. The population size, distribution and threats in each locality should be clarified. The conservation of habitats suitable for the species should be ensured.
Literatūras saraksts
