Morfoloģija un bioloģija. Bārkstainās mušmires cepurīte ir 10–20 cm plata, sākumā gandrīz apaļa, vēlāk izpletusies līdz plakana, pelēcīgi dzeltena līdz netīri okerdzeltena, sākumā klāta ar vatainu plīvuru, kas vēlāk saplīst lielās, neregulārās bārkstīs un stūrainās kārpās. Mala mazliet rievaina, ar lipīgām, izzūdošām bārkstīm. Mīkstums balts, sākumā ar neizteiktu smaržu, vēlāk ar nepatīkamu zivju smaku un nepatīkamu garšu. Lapiņas baltas, vēlāk dzeltenīgas, mīkstas, sākumā kātiņam pieaugušas, vēlāk brīvas, ar pārslainām šķautnēm. Kātiņš 14–20 cm garš, 2–3 cm diametrā, balts, pie pamata pelēcīgs, iespieduma vietās brūnē, ar bālganām, izzūdošām pārslām, pie pamata paresnināts, ar smailu, zemē iegrimušu galu. Gredzens biezs, balts, mazliet rievains, izzūdošs. Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 9–14 x 7–9 μm, amiloīdas (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi pa vienam vai grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā un Ziemeļamerikā, vietām Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Austrālijā (GBIF 2023). Eiropā novērota reti mērenajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt, 2012). Latvijā konstatēta reti. Pirmo reizi minējis F. E. Štolls 1919. gadā Zemgalē, Oglaines apkārtnē (Štolls 1913–1939). Atrasta pārsvarā Zemgalē – valsts D daļā (Augstkalne, Rundāle u. c.), kā arī Vidzemē (Siguldā). Līdz 2022. gadam zināmas 25 atradnes. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 8582 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 100 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Lai gan kopumā trūkst datu par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā, tomēr Zemgalē tā vērtējama kā stabila. Pieaugušu indivīdu skaits Latvijā, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Lapu koku mikorizas sēne. Eiropā sastopama saulainās, klajās vietās platlapju mežos, parkveida pļavās, parkos, mežmalās, atklātās vietās, kaļķainās augsnēs (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta galvenokārt cilvēka radītos biotopos – parkos un alejās, ļoti reti dabiskos biotopos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Parkos to apdraud sugas prasībām neatbilstoša parku apsaimniekošana, piemēram, jauno augļķermeņu iznīcināšana nopļaujot vai nobradājot, tādējādi neļaujot izplatīties sporām. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un prognozēta tās mazināšanās, kā arī sagaidāms piemēroto biotopu platības un kvalitātes sarukums.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā jāsaglabā. Visas atradnes atrodas ārpus ĪADT. Lai saglabātu sugu parkos un alejās, jānovērš jauno augļķermeņu iznīcināšana. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību dabiskos biotopos, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Warted amanita – Amanita strobiliformis. Found mainly in Europe and North America, and locally in Asia, Africa, South America, and Australia. It is rare in Latvia; located in 25 areas by 2022. The EOO is 8,582 km2, and the AOO – 100 km2. There’s no information available on changes in distribution due to a lack of studies. Although there is a general lack of data on the regional population size and changes, it is considered as stable in the Zemgale region. The number of mature individuals in Latvia probably does not exceed 1,000. It is mycorrhizal with deciduous trees. In Europe, it occurs in sunny, open areas in broadleaved forests, wooded meadows, parks, forest edges, open areas, and on calcareous soils. In Latvia, it is found mainly in man-made habitats such as parks and alleys, and very rarely in natural habitats. In parks, it is threatened by inappropriate management, e.g. destruction of young fruiting bodies by mowing or trampling, thus preventing the spread of spores. It is assessed as Endangered (EN) due to its low AOO, which is expected to decline, and the expected reduction in the size and quality of suitable habitats. It is a protected species in Latvia. The legal status of the species in Latvia must be maintained. All localities are outside protected nature areas. For the conservation of the species in parks and alleys, the destruction of young fruiting bodies must not be allowed. Research on the regional population size, distribution in natural habitats, life cycle and ecology is needed.
Literatūras saraksts
