Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs (50) 60–120 cm augsts, stāvs, tumšzaļš lakstaugs, veido nelielu vairāk vai mazāk blīvu ceru. Stiebri zem skaras nedaudz skarbi, mezgli ar īsiem noliektiem matiņiem. Apakšējo lapu makstis ar gariem noliektiem matiņiem, augšējo – kailas vai ar retiem matiņiem. Lapas 6–10 mm platas, plakanas, vidusdzīsla izcelta, matiņi reti, atstāvoši. Austiņas īsas, sirpjveida, mēlīte 1–3 mm gara, tās gals strups. Skara 15–30 cm gara, skraja, nedaudz sakļauta, stāva, vairāk vai mazāk vienpusēja, sānzari mezglos pa 2–5, apakšējie nevienāda garuma, ar 1–3 vārpiņām. Vārpiņa 1–2 (2,5) cm gara, vairāk vai mazāk saplacināta, lancetiska. Vārpiņā 3–5 ziedi, augšējais zieds reducēts. Akots 5–10 mm garš. Auglis – grauds (Cepurīte 2014). Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 1–5 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Eiropas mērenā klimata joslā izplatīta suga. Sastopama galvenokārt no Centrāleiropas līdz Skandināvijas pussalas D daļai un līdz Spānijas ziemeļiem. Austrumeiropā samērā reti. Sastopama arī Krievijas Eiropas daļā un Āzijā siltās joslas kalnos (Cepurīte 2014; GBIF 2022). Baltijas valstīs, Pleskavas apgabalā un Baltkrievijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi. Latvijā aug galvenokārt Kurzemē un Dienvidlatgalē (Cepurīte 2014; Третьяков 2015; Ефимов, Конечная 2018; Kukk et al. 2020; Gudžinskas 2021). Latvija atrodas tuvu sugas areāla Z robežai. Sastopamības apgabals (EOO) ir 35 484 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 168 km2. AOO, iespējams, ir lielāka, taču specifisko dzīvotņu un ierobežotās izplatības dēļ tā nepārsniegtu EN kategorijas slieksni.
Populācija. Latvijā nav aktuālu datu par sugas populācijas lielumu un tendencēm, bet, iespējams, tā ir sastopama biežāk, nekā pašlaik ir zināms (gan ĪADT, gan ārpus tām). Tomēr prognozējamais kopējais atradņu skaits ir neliels. Vienā atradnē parasti ir daži līdz vairāki desmiti indivīdu (DAP 2024).
Dzīvotnes un ekoloģija. Vidēji mitru, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām vidēji bagātu līdz bagātu augteņu suga, aug daļēji noēnotās vietās (Chytrý et al. 2018). Izplatības areāla centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir platlapju meži, tostarp gravas (Sádlo et al. 2007). Latvijā tā ir vecu, auglīgu dabisku lapu koku un jauktu mežu suga, sastopama arī nogāžu un gravu mežos. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība (atradņu iznīcināšana, augšanas apstākļu pārveidošana).
Aizsardzība. Vairāk nekā 65% atradņu ir ĪADT, piemēram, dabas liegumos “Pilskalnes Siguldiņa”, “Jašas-Bicānu ezers”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatība un populācijas lielums. Jāveido mikroliegumi, lai saglabātu bagātīgākās no jauna atklātās sugas atradnes. Sugas atradnēs nav pieļaujama mežizstrāde.
Autore: Inita Svilāne.
Summary. Lesser hairy-brome – Bromus benekenii. In Latvia, it is a rare species with an uneven distribution, found mainly in western and south-eastern Latvia. The AOO is 168 km2, and the EOO – 35,484 km2. The population size and its dynamics are unknown, but the species may be more common than is currently known. Over the past 30 years, the AOO and the EOO have increased slightly, which can be explained by more intensive research. The AOO may be slightly larger, considering the presence of suitable habitats. B. benekenii grows in old, fertile natural deciduous and mixed forests and forests on slopes and ravines. It is a specialist species in old-growth forests and is characteristic of forests with uninterrupted continuity. More than 65% of the species’ localities have been found in protected areas, e.g., in the “Pilskalnes Siguldiņa” and “Jašas-Bicānu ezers” Nature Reserves. The species is threatened by the felling and fragmentation of old-growth deciduous and mixed forests. Studies of the distribution and population size of the species are necessary. Microreserves should be established to preserve the richest newly discovered localities of B. benekenii. Logging should not be permitted in the species’ localities.
Literatūras saraksts
