Morfoloģija un bioloģija. Biezās antrodijas augļķermeņi ir klājeniski, līdz 20 cm plati (saaugot kopā vairākiem, var klāt platāku laukumu). Sākumā mala ir atšķirīga, sterila, blīvi vilnaina, vēlāk brūna un sveķaina, līdz 2 mm plata, vecākos paraugos neizteikta. Poru virsma sākumā no krēmkrāsas līdz salmu krāsai, vēlāk ar okerkrāsas vai brūnganu pigmentu. Poras apaļas, regulāras, uz slīpām pamatnēm iegarenas, (5) 6–7 uz 1 mm. Pamata audu slānis balts, līdz 1 mm biezs, vecākos augļķermeņos sadrūp krītainā masā, saplūstot ar vecākiem stobriņu slāņiem un pieguļošo substrātu. Stobriņu slānis vienā krāsā ar poru virsmu, svaigā stāvoklī tam ir sieram līdzīga konsistence, izžūstot – samērā ciets, bet viegli lūstošs, 2–10 mm biezs, ar izteiktiem ikgadējiem slāņiem (katrs 1–2 mm biezs). Smarža sveķaina, patīkama, spēcīga, saglabājas herbārija eksemplāros, garša nepārprotami rūgta vai skāba. Veci augļķermeņi daļēji vai pilnībā atdalās (nolobās) no substrāta – sausas, cietas priedes koksnes. Sporas iegarenas, eliptiskas, bezkrāsainas, 4,9–8,2 x 3,0–3,8 µm (Spirin et al. 2015). Augļķermeņi daudzgadīgi, novērojami dabā visu gadu (Ryvarden, Melo, 2014).
Izplatība. Sastopama ziemeļu puslodes boreālajā zonā. Agrāk izpratne par sugas izplatību iekļāva citu sugu, kas nesen nodalīta atsevišķi, – uz egļu koksnes augošo antrodiju Antrodia cretacea. Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 1983. gadā Kurzemē, Šlīteres apkārtnē. Mūsdienās zināmas sešas atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 21 119 km2, un apdzīvotā platība ir (AOO) 24 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits varētu būt aptuveni 24.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa brūno trupi. Aug uz sausu, cietu parastās priedes kritalu koksnes. Skandināvijā dod priekšroku apdegušai vai ļoti lēni augušu nokaltušu koku koksnei. Aug vecos, dabiskos un mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētos priežu mežos ar lielu kritalu daudzumu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud tai piemērotu biotopu trūkums. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Konstatēta Gaujas Nacionālajā parkā, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” un citās ĪADT. Sugas aizsardzībai jāsaglabā veci, mežsaimnieciskās darbības maz ietekmēti skujkoku meži un atmirusī koksne arī jaunākos mežos. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Thick porecrust – Resinoporia crassa. Found in the boreal zone of the Northern Hemisphere. It is very rare in Latvia, with six known localities in different regions. The EOO is 21,119 km2, and the AOO – 24 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is probably about 24. It is a wood saprotroph, causing brown rot. It grows on dry, hard wood of pine logs. Habitats – old, natural pine forests with large amounts of logs. The species is threatened by the lack of old, undisturbed coniferous forests rich in dead wood. It is assessed as Endangered (EN) due to a very small regional population. It is not included in the EU or Latvian lists of protected species. It is proposed to be included on the Latvian list of protected species for which micro-reserves can be established. It has been recorded in several protected nature areas – the Gauja National Park, and “Ziemeļgauja“ Protected Landscape Area. To protect the species, it is necessary to preserve old, undisturbed pine forests and to preserve dead wood in younger forests as well. Research is needed on the species’ occurrence in Latvia, its ecology and threats.
Literatūras saraksts
