Morfoloģija un bioloģija. Biezās perlamutrenes čaula ir 40-70 mm gara, 3 cm augsta un 2,5–3,5 cm bieza, ovāla līdz nierveida, masīva, krāsa no zaļganbrūnas līdz melnai. Sugai raksturīgs polimorfisms, tāpēc vēsturiski izdalītas daudzas sugas un pasugas. Čaulas forma atkarīga no biotopa, piemēram, lielākās upēs tās ir lielākas un ovālas, bet mazajās – nelielas un strupas. Vecākām gliemenēm čaulas virsotnes bieži ir korodētas – čaulas galotnes kļūst baltas. Labais čaulas vāks ar izteiktu centrālo (kardinālo) zobu un plākšņveida sānzobu, bet kreisās puses – ar diviem kardinālajiem zobiem un diviem plākšņveida sānzobiem. Šķirtdzimumu dzīvnieki, tomēr atsevišķos gadījumos novērojams arī hermafrodītisms. Gliemeņu attīstībā ir 3–5 nedēļu parazitārā glohīdiju stadija zivju žaunās. Glohīdijas nav redzamas ar neapbruņotu aci, vizuāli tās atgādina gliemenes, bet tām ir āķīši, ar ko piestiprināties zivju žaunām. Par saimnieksugām kalpo dažādu sugu zivis – mailītes, sapali, asari u. c. Dzīves ilgums var būt līdz 40 gadiem. Barojas, filtrējot dažādus ūdenī esošus organismus un detrītu (Rudzīte u. c. 2010; Taeubert et al. 2012).
Izplatība. Dabiskais areāls ir Rietumpalearktika – Eiropa un Rietumāzija, izņemot galējos ziemeļus un dienvidus. Vēsturiski bijusi plaši izplatīta lielākajā daļā Eiropas, taču pēdējās desmitgadēs daļā areāla izzudusi, piemēram, Nīderlandē tā nav konstatēta kopš 1968. gada (Nienhuis 2012). Latvija atrodas areāla Z daļā. Suga izplatīta visā valsts teritorijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 71 796 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 660 km2, kas, ņemot vērā piemērotu biotopu izplatību un atradnes, kas pēdējos 20 gados nav pārbaudītas, varētu būt līdz divām reizēm lielāka.
Populācija. Sugas populāciju izzušana un to blīvuma mazināšanās pēdējās desmitgadēs novērota visā areālā, un tā ir viena no apdraudētākajām gliemeņu sugām Eiropā. Vācijā 50 gados reģionālā populācija ir samazinājusies par 90% (Zettler, Jueg 2007). Sugas mērķtiecīga izpēte Latvijā galvenokārt veikta ĪADT. Lai arī suga galvenokārt apdzīvo upes ar augstu un labu ekoloģisko kvalitāti, atsevišķos gadījumos tā konstatēta atradnēs ar salīdzinoši augstu eitrofikāciju, indivīdu sastopamība šādās vietās ir zema (Rudzīte u. c. 2010).
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga sastopama strauji tekošās upēs ar smilšainu, grantainu, oļainu vai akmeņainu gultni un nelielu dūņu vai detrīta slāni. Atsevišķās atradnēs sastopama arī mākslīgajās ūdenstecēs, piemēram, Kauguru kanālā Ķemeru Nacionālajā parkā.
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Prognozējama sugas dzīvotņu un ūdens kvalitātes pasliktināšanās eitrofikācijas ietekmē. Literatūrā minēts, ka gliemeņu glohīdijas iet bojā, ja nitrātu koncentrācija ūdenī pārsniedz 2 mg/l (Köhler 2006; Zettler, Jueg 2007). Atsevišķām apakšpopulācijām mazajās upēs kaitējumu var radīt bebru darbība (Rudzīte u. c. 2010). Sausuma periodi vasarās īpaši negatīvi ietekmē apakšpopulācijas, kas apdzīvo upes lejpus mazajām HES, jo netiek nodrošināta upes funkcionēšanai nepieciešamā ūdens plūsma. Suga novērtēta kā jutīga (VU), pamatojoties uz tās reģionālās populācijas mazināšanos pagātnē un prognozēto populācijas mazināšanos nākotnē, un sugu apdraudošajiem faktoriem.
Aizsardzība. Suga iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Sugas aizsardzības statuss ir jāsaglabā. Aptuveni 80% atradņu atrodas ĪADT, kas ir skaidrojams ar sugas mērķtiecīgu meklēšanu šajās teritorijās, piemēram, dabas liegumā “Mežole”, dabas parkā “Kuja” u. c. Jāaizsargā biotopi, ierobežojot HES radītās ūdenslīmeņa svārstības, ievērojot buferjoslas starp lauksaimniecības zemēm un upēm u. c. Jāturpina sugas reģionālās populācijas lieluma, izplatības un tendenču, kā arī biotopu stāvokļa izpēte.
Autors: Dāvis Ozoliņš.
Summary. Thick shelled river mussel – Unio crassus. The natural range is western Palearctic, excluding the far north and south. Latvia is situated in the northern part of the range. The EOO is 71,796 km2, and the AOO is 660 km2, but the AOO could be up to two times larger, considering the area of suitable habitats and localities that have not been surveyed in the past 20 years. The population has been declining in abundance and density throughout its range in recent decades and is one of the most threatened mussel species in Europe. Targeted research on the species in Latvia has been carried out mainly in protected nature areas. Although the species mainly inhabits rivers with high and good ecological quality, in some cases it has been found in localities with relatively high eutrophication; the occurrence of individuals in such localities is low (Rudzīte u. c. 2010). The species is found in fast-flowing rivers with sand, gravel, pebbles or rocks and and a small layer of silt or detritus. Some localities are also in artificial watercourses, e.g. the Kauguri canal. The habitat and water quality of the species are expected to deteriorate due to eutrophication. It has been reported that bivalve glochidia die when nitrate concentrations in the water exceed 2 mg/l (Köhler 2006; Zettler, Jueg 2007). Some subpopulations in small rivers may be affected by beaver activity (Rudzīte u. c. 2010). Subpopulations downstream of small hydroelectric plants are particularly negatively affected during dry summers, as the water flow needed for the river’s functioning is not ensured. It is assessed as Vulnerable (VU) based on past and projected future regional population declines and threats to the species. The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Parele 1998), on the list of species of EU importance and Latvian protected species for which protection micro-reserves can be established. The legal status of the species must be maintained. Approximately 80% of the known localities are in protected nature areas e.g. in the “Kuja” Nature Park, the “Mežole” Nature Reserve, etc. Habitat protection is required by limiting water level fluctuations caused by hydroelectric power plants, buffer zones between farmland and rivers, etc. Further research on the regional population size, distribution and trends of the species, as well as the status of the habitats, is recommended.
Literatūras saraksts
