Morfoloģija un bioloģija. Mazāks nekā meža pūce. Apspalvojums mugurpusē tumši brūns ar baltiem lāsumiem. Vēderpuse gaišāka ar nenoteiktas formas gaišiem lāsumiem. Izteikts gaišs sejas plīvurs (LOB 2002). Aktīvs naktī. Nozīmīgākie barības objekti ir zīdītāji, kas veido ap 90% visu upuru ligzdošanas sezonā. Nav raksturīga ilgstošu pāru veidošana. Ligzdošanai piemēroti tikai lielākie dzeņu (galvenokārt melnās dzilnas Dryocopus martius) veidotie un dabiskie dobumi, arī būri. Eiropā biežākais dējums ir sešas olas, bet ticami, ka Latvijā tas ir mazāks. Ar olu perēšanu un mazuļu barošanu nodarbojas gandrīz tikai mātīte. Tēviņi, kas ir sekmīgi ligzdojuši, tiecas ziemot savās ligzdošanas teritorijās, bet mātītēm raksturīgs nomadisms (Avotiņš jun. 2019).
Izplatība. Cirkumpolārs izplatības areāls, galvenokārt boreālajā zonā, bet arī kalnu apgabalos tālāk uz dienvidiem (BirdLife International 2021a). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā pieaugusi, galvenokārt centrālajā daļā. Izplatības pieaugums skaidrojams ne tikai ar reālu populācijas pieaugumu, bet arī ar lielākiem centieniem sugas konstatēšanā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies, taču ir ticami, ka būtiska nozīme ir bijusi atšķirībām zināšanās, apsekotībā un tehniskajā nodrošinājumā (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 452 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 78 015 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2021a). Arī Eiropas populācija stabila. Krievijā un Baltkrievijā, īstermiņā – arī Lietuvā un Igaunijā – populācijas stabilas. Ilgtermiņā Igaunijas populācija sarūk, bet Lietuvas – pieaug (BirdLife International 2021b). Latvijā ligzdojošā populācija ir 1088–3651 pāris (2176–7302 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija sarūk, bet īstermiņa tendence ir neskaidra (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 56%.
Biotopi un ekoloģija. Sugai optimāla ir ainava, kurā dominē pieaugušas un pāraugušas mežaudzes. Svarīgi, lai ligzdošanas teritoriju veido mazāk sadrumstaloti meži. (Avotiņš jun. 2019) Paaudzes ilgums: 4,1 gads (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Par nozīmīgāko draudu sugai ir uzskatāma mežsaimnieciskā darbība, kas ne tikai iznīcina dzīvotnes, bet arī rada traucējumu un, veikta ligzdošanas laikā, izraisa ligzdu izpostīšanu. Ligzdošanas sekmes negatīvi var ietekmēt grauzēju populāciju ciklu (ciklisku populācijas lieluma svārstību) izzušana, populācijām saglabājoties zemā līmenī. Traucējumu rada arī putnu provocēšana. Suga iet bojā sadursmēs ar stikliem, uz autoceļiem un arī medījamiem dzīvniekiem izliktos slazdos. Prognozēta bikšainā apoga izplatības mazināšanās Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē (Avotiņš jun. 2019).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” bikšainais apogs ir izveidošanas mērķsuga 37 ĪADT. Bikšainais apogs ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Irbes ieleja un Dižpurvs”, “Ķemeru Nacionālais parks”, “Lubāns un zivju dīķi”, “Stikli”, “Stompaku purvi”, “Teiču un Pelečāres purvs” un “Ziemeļgauja” (Račinskis 2004). Tiek veikts populācijas monitorings (Avotiņš 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāīsteno sugas aizsardzības plāns, tostarp atbilstoša aizsardzības un izmantošanas režīma nodrošināšana sugas aizsardzībai prioritārajās vietās, jāveido sugas ekoloģijai atbilstoši mikroliegumi, jāpārtrauc mežizstrāde un jaunaudžu kopšana no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, jāpalielina atstājamo ekoloģisko koku skaits, jāturpina nodrošināt sugas monitorings un jāatjauno grauzēju monitorings.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Boreal Owl − Aegolius funereus. In Latvia, the distribution has not changed significantly since the 1980s, but the differences in information, surveying methods and technical support are likely to have played an important role. The AOO of the breeding population is 452 km2, and the EOO – 78,015 km2. The breeding population is estimated at 1,088–3,651 pairs (2,176–7,302 adult individuals). The population is declining in the long term, while the short-term trend of the population is unclear. Over three generations, the population has declined by 56%. The optimal landscape for the species includes landscapes dominated by old (mature and overgrown) forest stands. It is important that the breeding area consists of less fragmented forests. Forestry is considered to be the most significant threat, which not only destroys habitats but also causes disturbance and, during the breeding season, leads to nest destruction. Breeding success can be negatively affected by the disruption of rodent population cycles (cyclical fluctuations in population size), with populations remaining at low levels. Provoking birds, e.g., playback, also causes disturbance. Individuals are killed in collisions with glass, on roads, and in traps set for game. A decline in the distribution of the species is expected in Latvia due to climate change. The legal conservation status of the species must be maintained. A species conservation plan must be implemented to conserve the species, which includes the provision of an appropriate protection and use regime for priority areas for species protection; micro-reserves appropriate to the ecology of the species must be established, logging and maintenance cutting of young stands must be ceased from 1 April to 30 June, the number of ecological trees that are left during felling must be increased, monitoring of the species must be continued, and the monitoring of small mammals must be resumed.
Literatūras saraksts
