Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Zaļi vai gaišzaļi lapveida augi vairāk vai mazāk blīvās spilvenveida velēnās. Viena no vieglāk atpazīstamajām lāpstīšu Scapania ģints sugām pēc izteikti zobainām lapas malām un raksturīgiem sarkanbrūniem vai brūniem vairķermeņiem, kas novietoti dzinumu galos. Stumbrs pacils, vairākus centimetrus garš un 1,5–5,5 mm plats. Lapu garums 1–2 mm vai nedaudz vairāk. Lapu novietojums slīps, jumstiņveida. Lapas līdz 2/3 dalītas divās dažādu lielumu apaļās daivās ar zobainu malu. Ventrālā daiva plakana vai nedaudz izliekta, otrādi olveida vai gandrīz apaļa, galā strupa vai smaila, beidzas ar asu garu gala zobiņu, pamatnē nolaidena. Dorsālā daiva noapaļoti taisnstūraina. Ķīlis parasti taisns, ar šauru spārnveida izaugumu. Amfigastriju nav (Choi et al. 2012; Liepiņa, 2017; Potemkin 2022).
Izplatība. Eiropā suga sastopama boreālajā zonā un mērenā klimata joslā augstuma ampli-tūdā 5–900 m v.j.l. Tā sastopama arī Krievijas Āzijas daļā (Konstantinova et al. 2009), Kaukāzā, Ziemeļamerikas austrumos, kā arī Makaronēzijā (Damsholt 2002). Latvijā pirmo reizi novērota 1854. gadā Vidzemē – purvā Mazsalacas apkārtnē (G. Girgensons) un 1918. gadā Sāvienas apkārtnē (N. Malta). 1988.–2023. gadā iegūta informācija par 68 sugas atradnēm visā Latvijā, izņemot Latgali. Lai gan kopējais atradņu daudzums ir samērā liels, vairākas atradnes pieskaitāmas pie vienas apakšpopulācijas. Sastopamības apgabals (EOO) ir 29 698 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 192 km2. Nozīmīga EOO vai AOO palielināšanās nav gaidāma.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila (Konstantinova 2019). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Apakšpopulācijas ir izolētas. Atradnēs novērotas gan mazskaitlīgas, gan bagātīgas audzes. Ņemot vērā mitro meža biotopu nelabvēlīgo aizsardzības stāvokli un pastāvošos draudus, ko rada intensīvā mežsaimnieciskā prakse, nav pamata domāt, ka turpmāk sugai sagaidāms nozīmīgs reģionālās populācijas pieaugums.
Biotopi un ekoloģija. Konstatēta mitros mežos uz smilšakmens atsegumiem, granīta laukakmeņiem, akmeņiem upītēs, trupošiem kokiem, kritalām, augošu koku pamatnēm, kūdrainā grāvī. Pavadošās sugas: matlapu skropstīte Blepharostoma trichophyllum, parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata, divsmaiļu pumpurzarene Cephalozia bicuspidata, dažādlapu sekstīte Lophocolea heterophylla, viengada skrajlapīte Mnium hornum, līklapu novellija Nowellia curvifolia (A. Āboliņas, L. Mihailovas, E. Oļehnovičas, L. Strazdiņas novērojumi). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā nav sugai lielu draudu (Konstantinova 2019). Latvijā sugas sastopamību negatīvi ietekmē intensīva mežsaimniecība – mežizstrāde, mežu meliorācija, kā arī meža ceļu tīkla paplašināšana. Draudiem ir vietējs raksturs. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir prognozēta nepārtraukta populācijas mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Sugas aizsardzībai nozīmīgas teritorijas, kurās koncentrējas 80% atradņu, atrodas ĪADT: dabas liegumos “Niedrāju-Pilkas purvs”, “Kaļķupes ieleja”, “Rucavas īvju audze”, “Ventas ieleja”, “Ances purvi un meži”, Slīteres, Ķemeru, Gaujas Nacionālajos parkos. Jāaizsargā sugas atradnes, jāatjauno biotopi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Grove earwort – Scapania nemorea. In Europe, the liverwort species is found in the boreal and temperate zones. It was first found in Latvia by G. Girgensohn in 1854. From 1988 to 2023, 68 localities of the species have been recorded throughout Latvia, except for the Latgale region. Although the total number of localities is relatively large, several localities belong to the same subpopulation. EOO is 29,698 km2, and AOO is 192 km2. In Latvia, no quantitative studies on the regional population size and changes of the species have been carried out. Subpopulations are isolated. Both sparse and abundant stands have been observed in the localities. There is no reason to believe that the species is likely to experience a significant regional population growth in the future. The species grows in wet forests on sandstone outcrops, granite boulders, stones in streams, decaying trees, logs, tree bases, and in a peat-filled ditch. In Latvia, the occurrence of the species is negatively affected by intensive forestry – logging, forest drainage, as well as the expansion of the forest road network. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a predicted continued population decline. A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of the species must be maintained. Important areas for the conservation of the species, where 80% of the species’ occurrences are concentrated, are located in protected nature territories – the “Niedrāju-Pilkas purvs”, “Kalķupes ieleja”, “Rucavas īvju audze”, “Ventas ieleja” and “Ances purvi un meži “ Nature Reserves, and the Slītere, Ķemeri and Gauja National Parks. Protection of the localities of the species should be ensured and restoration of habitats and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
