Morfoloģija un bioloģija. Pieaugušas blāvās viendienītes ir 12–17 mm garas, ar diviem dzīslotu spārnu pāriem, priekšspārni ir lielāki nekā pakaļspārni. Tām ir divas pieaugušās stadijas – subimago (nav spējīgas vairoties) un imago (spējīgas vairoties). To izskats ir līdzīgs, tomēr subimago ir tumšāki, un to spārni ir ar pelēku, necaurspīdīgu krāsojumu, bet imago ir dzeltenbrūni, un spārni – caurspīdīgi ar pienainu nokrāsu (Bauernfeind, Soldán 2012). Pieaugušās viendienītes sastopamas no jūlija līdz septembrim diennakts tumšajā laikā. Labvēlīgos apstākļos novērojama masveidīga izlidošana; Latvijā tādas novērotas jūlija otrajā pusē. Subimago un imago nebarojas, un to dzīves ilgums ir dažas stundas. Olām ir diapauze rudens un ziemas periodā, kāpuri izšķiļas aprīlī un aug līdz jūlijam/augustam (Szaz et al. 2015). Kāpuru ķermenis bāli dzeltenīgs līdz gaišbrūns, 12–20 mm garš. Antenas apmēram divas reizes garākas nekā galvas garums. Žokļu ilkņi ļoti gari, smailē ieliekti uz iekšu, no iekšmalas un ārmalas klāti ar tuberkulām jeb izciļņiem un retiem matiņiem. Spēcīgs pirmais un pēdējais kāju pāris, kājas gar ārmalu klātas ar gariem matiņiem. Žokļu un lūpu taustus veido divi segmenti. Kāpuri barojas, filtrējot ūdeni (Bauernfeind, Soldán 2012).
Izplatība. Palearktikas suga, izplatīta no Ziemeļāfrikas (Tunisijas un Marokas) līdz Palearktikas A daļai. Pamata areāls saistīts ar Centrāleiropas lielajām upēm (Bauernfeind, Soldán 2012). Iespējams, Latvijā ir sugas areāla Z robeža, jo Igaunijā tā visticamāk ir izzudusi, bet Somijā un Zviedrijā nav konstatēta. Latvija atrodas areāla Z daļā. Šobrīd zināmās atradnes ir Gaujā un divās tās pietekās, kā arī pa vienai atradnei Vitrupē un Ventā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 7798 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2. Tā bijusi sastopama Daugavā pie Kokneses un Salaspils (Kačalova, Skrube 1971, cit. pēc Spuris 1982), bet šajās atradnēs pašlaik ir HES uzpludinā-jumi, kas nav sugai piemērotas dzīvotnes.
Populācija. Bijusi plaši izplatīta līdzenumu upēs Eiropā, tomēr saimnieciskās darbības rezultātā daudzās upēs ir izzudusi. Sugas apakšpopulācija pēc ūdens kvalitātes uzlabošanās ir atjaunojusies Reinā, Vācijā (Kureck, Fontes 1996). Par Latvijas reģionālās populācijas lielumu datu nav, tomēr ir zināms, ka tā ir stipri sadrumstalota. Daugavā suga izzudusi vismaz trīs atradnēs. Aprakstīti arī tās masveida izlidojumi Daugavā, Rīgā (Spuris 1982), bet mūsdienās ūdens piesārņojuma dēļ suga Rīgā nav sastopama.
Biotopi un ekoloģija. Pārsvarā apdzīvo lielas, retāk vidēja lieluma lēni tekošas upes ar smilšainu gultni. Kāpuri dzīvo, ierakušies smiltīs vai oļos, retāk zem lieliem akmeņiem (Bauernfeind, Soldán 2012), un ir labas un augstas upju ekoloģiskās kvalitātes indikatori.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraud uzpludinājumu veidošana, ūdenslīmeņa svārstības lejpus uzpludinājumiem, notekūdeņu piesārņojums, barības vielu noplūdes no lauksaimniecības zemēm. Pieaugušās viendienītes apdraud gaismas piesārņojums no tiltiem un pilsētām. Suga novērtēta kā jutīga (VU), pamatojoties uz stipri sadrumstalotu AOO un identificētajiem apdraudošajiem faktoriem.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un nacionālajos īpaši aizsargājamo sugu sarakstos, tomēr tā ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. 70% atradņu atrodas ĪADT, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā un aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Jāaizsargā biotopi, jāatjauno biotopi un dabiskie procesi. Lai precizētu aizsardzības pasākumus, jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autors: Dāvis Ozoliņš.
Summary. Pale borrowing mayfly – Ephoron virgo. A Palaearctic species, distributed from North Africa to the eastern Palaearctic. Its main distribution is associated with large rivers in Central Europe (Bauernfeind, Soldán, 2012). Latvia is probably the northern limit of the range. In Latvia, currently known localities are in the River Gauja and two of its tributaries, as well as in River Vitrupe and River Venta. The EOO is 7,798 km2, and the AOO – 40 km2. The species used to be found in River Daugava near Koknese and Salaspils (Kačalova, Skrube 1971; cited in Spuris 1982), but these sites are currently in HPP reservoirs – not suitable as habitats. It usually inhabits large, and less frequently medium-sized, slow-flowing rivers with sandy substrates and good ecological quality. Larvae live burrowed in sand or pebbles, less often under large boulders (Bauernfeind, Soldán 2012) and are indicators of good and high ecological quality rivers. There is no data on the size of the regional population in Latvia, but it is known to be highly fragmented. Under favourable conditions, the species is characterised by mass emergences during the night; In Latvia, such are observed in the second half of July. The species is threatened by the construction of impoundments, water level fluctuations downstream of impoundments, sewage pollution and nutrient run-off from agriculture. Adult E. virgo are under threat from light pollution from bridges and cities. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its highly fragmented distribution and identified threats. The species is not listed as a species of EU importance nor is protected in Latvia; it needs to be included on the list of protected species. 70% of the known localities are in protected areas, such as the Gauja National Park and the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area. There is a need for habitat protection and restoration of habitats and natural processes. Studies of the regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology are required to identify conservation measures.
Literatūras saraksts
