Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Sīki, smalki, zaļi vai dzeltenzaļi augi blīvās līdz vidēji blīvās maigās velēnās uz augsnes. Stumbrs neregulāri zarots, zari atstāvoši, lapas uz stumbra novietotas blīvi. Lapas šauras, taisni atstāvošas, olveida lancetiskas, ap 5 mm garas. Lapas dzīsla beidzas īsi pirms lapas galotnes. Stumbrs klāts ar rizoīdiem. Sugas noteikšanai noderīga pazīme ir rizoīdi pie lapas dzīslas pamatnes. Sporofīts Latvijā un citviet Eiropā nav konstatēts (Atherton et al. 2010; Blockeel et al. 2014; Liepiņa 2017). Sporangiji, ja veidojas, ir brūngandzelteni, setas oranžīgi dzeltenas, pie pamatnes sarkanas, 0,8–1,4 cm garas. Sporas smalki grumbuļainas (FNA 2015).
Izplatība. Cirkumpolārs izplatības areāls, kas iekļauj boreālos un arktiskos kalnu reģionus 10–350 m v.j.l. (Blockeel et al. 2014). Suga sastopama Eiropā uz ziemeļiem no Islandes un Norvēģijas arktiskās daļas, atrasta arī Dienvideiropā, Krievijā, Centrāl- un Austrumāzijā, Ziemeļāfrikā (Marokā), Ziemeļamerikā, Centrālamerikā – Gvatemalā (Blockeel et al. 2014). Eiropā plaši izplatīta, bet dabiski reta suga, jo to ierobežo specifiskās biotopa prasības, kā arī biotopu izplatība un sastopamība (Hodgetts et al. 2019). Latvijā zināmas divas agrākas atradnes. 1920. gadā suga konstatēta Kokneses apkaimē uz dolomīta pilsdrupām (N. Malta, 1920). Visticamāk, atradne ir iznīcināta, jo pilsdrupu neappludinātā daļa ir neliela un mūsdienās tā ir aktīva tūrisma teritorija. Otrā atradne – 1930. gadā uz Sēlpils pilsdrupām uz noēnota, mitra dolomīta (N. Malta, 1930). Vēlāk suga šajā vietā atkārtoti vairs nav atrasta. 2004. gadā tā konstatēta Bauskas pilskalna Z nogāzē, Mēmeles krastā uz dolomītu klinšu nobrukuma bluķiem (A. Opmanis). Lai gan suga ir reta, teorētiski tā varētu būt sastopama arī citviet Latvijā, jo potenciāli tai piemēroti biotopi ir gandrīz visā valsts teritorijā. Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila, bet sadrumstalota, nav konstatēta sporofīta veidošanās, iespējams, liecinot par vājām izplatīšanās spējām (Hodgetts et al. 2019). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Sugas izplatība lielākoties saistīta ar kaļķainiem biotopiem, tostarp kaļķakmeni un smilšakmeni. Tā bieži sastopama mežos, mežainās vai noēnotās klintīs vai gravās, zem pārkarēm un alās; necieš konkurenci (Hodgetts et al. 2019). Latvijā suga konstatēta uz dolomīta atsegumiem, bet tai teorētiski piemērotas ir arī avotkaļķu izgulsnēšanās vietas un kaļķakmens atsegumi (Liepiņa 2017). Aug kopā ar parasto bumbiervācelīti Leptobryum pyriforme (A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums nav pētīts ne Latvijā, ne ārpus tās (Hodgetts et al. 2019). Lai gan vienīgā atradne ir dabas parkā “Bauska”, kas dibināts, lai aizsargātu dabiskus upju posmus un dolomītiežu atsegumus (DAP 2020), tas neizslēdz draudus, ko rada dabiska sukcesija, piesārņojums, tūrisms un citi apdraudējumi. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir neliels EOO, kā arī neliela un sadrumstalota AOO, prognozēta nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Vienīgā mūsdienās zināmā atradne ir ĪADT – dabas parkā “Bauska”. Jāveic sugas teritorijas, resursu un biotopu aizsardzība, biotopu un dabisko procesu atjaunošana, jāievieš noteikumi par mazo HES darbības regulējumu, jāpēta populācijas lielums un dinamika, jārīko ekspertu mācības un jāmeklē jaunas atradnes.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Compact feather-moss – Conardia compacta. The moss is common in the boreal and Arctic mountain regions. It was first found in Latvia by N. Malta in 1920. Only one locality is known today, on the slope of the Bauska Hillfort. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. In Latvia, no quantitative studies on the regional population size and changes of the species have been carried out. The species is found on dolomite outcrops, however, theoretically also spring lime deposits and limestone outcrops are suitable for its growth. The species is threatened by natural succession, pollution and tourism. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its low AOO. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. The only present-day locality is in a protected area – the “Bauska“ Nature Park. Protection of the species’ territory, resources and habitats should be ensured and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
