Morfoloģija un bioloģija. Blīvā stereokaulona primārais laponis veido kārpaini graudainu krevi vai dalītas zvīņas, tās ir zaļganpelēkas vai zilganpelēkas. Podēciji īsi, 2–3 cm augsti, retāk garāki, vienkārši vai augšdaļā mazliet zaroti, sākumā bālgani vai pelēcīgi tīmekļaini, vēlāk kaili, klāti ar kārpveida filoklādijiem. Apotēciji 1–2 mm diametrā, pa vienam vai vairāki saplūduši kopā, izvietojas podēciju galos vai uz primārā lapoņa zvīņām. Apotēcija disks tumši brūngans, sākumā plakans, ar skaidri izteiktu apmali, bet vēlāk izliekts, bez apmales. Hipotēcijs bezkrāsains. Aski iegareni, vālesveida. Sporas daudzšūnu, velteniskas vai adatveida, bezkrāsainas, 20–30 x 2–3 µm. Konīdijas cilindriskas, taisnas vai mazliet izliektas, 5–7 x 1 µm (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Reaģējot ar kālija hidroksīdu, laponis kļūst dzeltens, ar kālija hidroksīdu kombinācijā ar nātrija hipohlorītu – violets, ar parafenilēndiamīnu – vāji dzeltens.
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā, Āzijas R daļā un Ziemeļamerikā. Latvijā tās izplatība ir maz zināma. Konstatētas piecas atradnes Kurzemē, viena – 1973. gadā, pārējās – 2007.–2013. gadā (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Sastopamības apgabals (EOO) ir 5584 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2. Ņemot vērā sugas izplatību kaimiņvalstīs, domājams, arī Latvijā tā ir sastopama biežāk.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lielumu un izmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā sugas reģionālā populācija ir maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epigeiska suga. Latvijā suga sastopama uz smilšainas augsnes vai uz akmeņiem vietās, kur ir smilšaina augsne. Biežāk atrodama atklātos biotopos un skrajos vecos priežu mežos un mežmalās. Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – vecos vai dabiskos boreālos mežos un mežainās piejūras kāpās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums sugas pastāvēšanai ir augsnes erozija un biotopu aizaugšana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 un tai ir mazs AOO, apdraudējumu ietekmes apgabalu skaits un prognozēta biotopa kvalitātes mazināšanās (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Vairākas zināmās sugas atradnes atrodas ĪADT – dabas liegumā “Užava”, Slīteres Nacionālajā parkā. Sugas apdzīvotajos biotopos nepieciešama mērenas intensitātes apsaimniekošana vai traucējumi, lai uzturētu tos atklātus un veidotu atklātus smilts laukumus. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, monitorings un sabiedrība jāizglīto par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Stereocaulon condensatum occurs in Europe, western Asia and North America. Five localities have been identified in Kurzeme Region of Latvia. The EOO is 5,584 km2, and the AOO is 20 km2. An epigeic species. In Latvia, the species is found on sandy soils or on stones in places where the soil is sandy. It is more common in open habitats and in sparse old pine forests and forest edges. Soil erosion and habitat overgrowth are the main threats to the survival of the species. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250, the species has a low number of locations and small AOO, and a decline in habitat quality is expected. It is a protected species, and the legal conservation status of the species must be maintained. Several known localities of the species are situated in protected areas – “Užava” Nature Reserve and Slītere National Park. Habitats occupied by the species require moderate management or disturbance to keep them open and to create open sandy areas.
Literatūras saraksts
