Morfoloģija un bioloģija. Brančika skudrvabole ir 3,5–4,0 mm gara, gaiša, retāk arī tumšbrūna. Ķermenis iegarens, vāji saplacināti cilindrisks. Acis salīdzinoši lielas un izliektas. Nav datu par pieaugušo vaboļu (imago) dzīves ilgumu. Kāpurs iegarens, dzeltenīgs līdz tumši ruds, ar nedaudz tumšāku galvu, galva ventrāli katrā pusē ar ķīli, kājas salīdzinoši garas, ķermeņa posmu ārmalas izteikti noapaļotas, urogomfas diezgan īsas, taisnas. Tiek uzskatīts, ka pēc barošanās specializācijas suga ir saproksilomicetofāgs (Bourdonné et al. 2019) un nav plēsējs kā daļa citu Rhizophagus ģints skudrvaboļu sugu.
Izplatība. Eiropas suga, sastopama no Rietumeiropas (Francijas) līdz Kaukāzam un Austrumeiropai (Krievijai) un no Latvijas un Dienvidzviedrijas līdz Balkāniem (Jelínek 2007; Telnov et al. 2011, 2016). Latvijai tuvākās atradnes ir Belovežas gāršā Baltkrievijā (Цинкевич 2017). Latvijas reģionālā populācija atrodas uz sugas izplatības areāla Z robežas un ir izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām. Pašlaik zināmas trīs atradnes (Telnov et al. 2011, 2016), vēl viena ir iznīcināta. Atradne Zemgales D daļā, iespējams, ir nejauša (vabole konstatēta alejā zem zirgkastaņu mizas, iespējams, migrācijas periodā). Sastopamības apgabals (EOO) ir 126 km2, potenciālais EOO, iespējams, iekļauj visu valsts sauszemes teritoriju. Apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2, bet potenciālā AOO, iespējams, ir ievērojami lielāka un iekļauj vairākus vecu mežu masīvus.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām Latvijā nav veikti; atrastas tikai dažas vaboles. Tā ir reta līdz ļoti reta visā Eiropā, bet Francijas Pirenejos atsevišķās vietās konstatēta arī lielā skaitā (Bourdonné et al. 2019). Latvijas reģionālā populācija, ņemot vērā potenciālās atradnes, eksperta vērtējumā ir stipri sadrumstalota.
Biotopi un ekoloģija. Saproksils. Suga saistīta ar veciem jauktajiem un lapu koku mežiem. Kāpuri un imago attīstās zem dažādu lapu koku kritalu un stāvošu, nokaltušu koku mizas, kas ir noteiktā sadalīšanas pakāpē un ar baltu sēņu micēliju (Bourdonné et al. 2019). Iekļauta Centrāleiropas pirmatnējo mežu reliktu sugu sarakstā (Eckelt et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Galvenais drauds Eiropā ir biotopu kvalitātes mazināšanās mežizstrādes, mežaudžu vecuma struktūras maiņu, veco, tostarp nokaltušo, koku izvākšanas un apdzīvotās platības mazināšanās dēļ. Pēdējos 20 gados, veicot mežizstrādi (kailcirti) pie Rīgas apvedceļa, ir iznīcināta atradne Cekules apkārtnē. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir mazi EOO un AOO, stipri sadrumstalota reģionālā populācija un nepārtraukti mazinās EOO, AOO, piemērota biotopa kvalitāte un atradņu skaits.
Aizsardzība. Suga nav ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Juridiskais aizsardības statuss Latvijā tai nav jānosaka. Nav zināmu atradņu ĪADT. Jāturpina sugas meklēšana citur Latvijā, jāpēta tās ekoloģija. Jāsaglabā bioloģiski veci meži un kritalas mežos. Konstatējot šīs sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie procesi. Jāsaglabā sugas biotops – veci vai dobumaini koki, kritalas un atmiruši koki.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Root-eating beetle – Rhizophagus brancsiki. The species is distributed from western Europe to the Caucasus and eastern Europe (Russia) and from Latvia and southern Sweden to the Balkans (Jelínek 2007; Telnov et al. 2011, 2016). The Latvian regional population is located at the northern extent of the distribution range and is isolated from the regional populations in neighbouring countries. Three localities of this species are currently known in Latvia (Telnov et al. 2011, 2016); another previously known locality has been lost due to the clearcut. The EOO is 126 km2, but the potential EOO likely corresponds with the entire land area of the country. The AOO is 12 km2, but the potential AOO is likely to be significantly higher. Only a few adults have been observed, and studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. It is saproxylic and is bound to old mixed and deciduous forests. Larvae develop and adults dwell under bark of various decaying deciduous trees (Bourdonné et al. 2019). Threats to the Latvian regional population have not been specifically studied. The main threat in Europe is the decline in habitat quality due to logging, changes in the age structure of forest, and decline in the area of occupation. In Latvia, it is assessed as Endangered (EN) due to the small EOO and AOO, severely fragmented regional population and continuous decline in EOO, AOO, area and quality of habitat and number of localities. The species is not included in international or national regulatory acts and is not protected. There is no need to revise its current protection status in Latvia. All known localities are outside protected areas. To protect the regional population, its habitat – old-growth deciduous forests need to be preserved, and their continuity ensured. Preserving old or hollow trees is the most convenient way to protect the species at the localities where it occurs.
Literatūras saraksts
