Morfoloģija un bioloģija. Brūngalvainās henotēkas laponis parasti ir labi attīstīts virs substrāta, biezām, lielām zvīņām, izliektām kārpiņām vai kārpaini graudains, blāvi olīvbrūns līdz zaļgans. Apotēciji 0,5–1,2 mm augsti. Kājiņa 0,06–0,10 mm diametrā, bāla līdz tumšbrūna vai ar vāju dzeltenīgu apsarmi tās augšdaļā. Galviņa otrādi plati koniska līdz lēcveida, 0,1–0,3 mm diametrā. Ekscipuls labi attīstīts, ar izteiktu dzeltenu apsarmi apakšpusē. Hipotēcijs otrādi plati konisks ar plakanu vai mazliet izliektu augšdaļu. Aski cilindriski, 17–24 x 3–4 µm. Sporas lodveida, 6–7 µm diametrā, ar ornamentāciju. Laponis nereaģē ar ķīmiskiem reaktīviem (SLU Artdatabanken 2025; A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijā, retāk Ziemeļamerikā. Latvijā ir vairāk nekā 100 atradnes (reģistrēti vairāk nekā 500 novērojumi) visā valstī (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs 2016; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 57 401 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 412 km2. Pēc sugas izzušanas riska izvērtēšanas atklātas vairākas jaunas sugas atradnes, īpaši valsts A daļā (DAP 2025).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lieluma izmaiņām pasaulē, Eiropā un Latvijas kaimiņvalstīs. Latvijas reģionālā sugas populācija ir samērā liela – pieaugušo indivīdu skaits apmēram 2000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska, retāk epiksīla suga. Lielākoties aug vecos, atklātos parkveida biotopos un alejās uz platlapju (parasti ozolu un liepu) mizas, retāk uz lapegļu mizas un platlapju atmirušās koksnes, kā arī uz vecām koka būvēm. Latvijā konstatēta dažādos ES nozīmes aizsargājamos biotopos – lielākoties parkveida pļavās un ganībās, retāk meža biotopos, piemēram, nogāžu un gravu mežos un ozolu mežos (DAP 2025). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Parkveida biotopos sugu apdraud vecu platlapju ciršana un ieaugšana krūmos, mežos – vecu platlapju ciršana. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo nākotnē sagaidāma sugai piemēroto biotopu platības mazināšanās (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Aptuveni 90% atradņu ir ĪADT – dabas liegumos “Lubāna mitrājs” un “Mugurves pļavas”, Gaujas Nacionālajā parkā un aizsargājamās alejās “Jaunmoku aleja”, “Druvienas alejas”. Lai saglabātu sugu, izveidots viens mikroliegums. Lai aizsargātu sugu, jāsaglabā veci, lieli koki sugai piemērotos biotopos un tie jāatēno. Pirms aleju, parku un apstādījumu rekonstrukcijas jāapzina tajos sastopamās apdraudētās ķērpju sugas un jānodrošina šo sugu saglabāšana darbu veikšanas laikā. Atjaunojot vai pārbūvējot sugas apdzīvotās koka ēkas, jāsaglabā sugas apdzīvotās koka konstrukciju daļas. Jāpēta sugas reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika, jāizglīto sabiedrība par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Chaenotheca phaeocephala is found in Eurasia, less often in North America. There are more than 100 known localities in Latvia (more than 500 observations have been recorded). The EOO is 57,401 km2, and the AOO is 412 km2. It is an epiphytic species, though less often epixylic. Mostly grows in old, open park-like habitats and alleys on the bark of broadleaf trees (most often oak and linden), but less often on larch bark and broadleaf dead wood, as well as on old wooden houses. In the park-like habitats, the species is threatened by the felling of old broadleaf trees and their overgrowth in shrubs, in forests – by the felling of old broadleaf trees. It is assessed as Near Threatened (NT), as a decrease in the area of suitable habitats for the species is expected in the future. This is a protected species in Latvia, and micro-reserves can be created for the preservation of its habitats. Its legal status of protection must be maintained. Approximately 90% of the localities are in protected areas, for example, in the “Lubāna mitrājs” and “Mugurves pļavas” Nature Reserves. The protection of the species requires the preservation of old, large trees in habitats suitable for the species and the reduction of shading around trees. When renovating or rebuilding old wooden buildings inhabited by the species, the parts of wooden structures inhabited by the species should be preserved.
Literatūras saraksts
