Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–30 cm augsts lakstaugs. Sakneņi ložņājoši. Lapas sarveidīgas. Ziedi zaru galā pušķveida ziedkopā vai pušķveida ziedkopas divas, katru veido 2–3 vārpiņas. Vārpiņas brūnas vai rūsganas, katrā 5–10 ziedi. Apziednis reducēts – to veido 4–6 sariņi. Augšējā seglapa vairākkārt garāka nekā ziedkopa. Auglis – plakans riekstiņš. Zied jūnijā un jūlijā. Aug dažādu lielumu audzēs (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Apputeksnē vējš. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Sēklas var izplatīt dzīvnieki, jo tās var ieķerties to apmatojumā. Vidējais izplatības attālums 400–1500 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga izplatīta galvenokārt Rietumeiropā un Skandināvijas D daļā, arī Ziemeļamerikas A daļā (Priedītis 2014; Govaerts 2024). Igaunijā reti sastopama R daļā (eElurikkus 2022), bet Lietuvā zināma tikai viena atradne DA daļā (Rašomavičius 2021). Reti sastopama suga Karēlijā. Atsevišķas atradnes Ļeņingradas apgabala rietumos (Сорокина и др. 2021). Latvijā aug tikai ZR daļā, Piejūras zemienē. Latvija atrodas sugas areāla A malā (Govaerts 2024). Sugas izplatība kopumā Latvijā nav mainījusies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem, taču ir atrasta viena jauna atradne. Sastopamības apgabals (EOO) ir 753 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2.
Populācija. Latvijas populācija aizņem 600–800 m2, tajā ir 300 000–800 000 indivīdu. Saskaņā ar IUCN vadlīnijām tiek uzskatīts, ka indivīdu skaits ir vienāds ar stublāju ar ziedkopu skaitu. Skaita ziņā nozīmīgākā cenopopulācija ir dabas liegumā “Klāņu purvs”. Labvēlīgos apstākļos tā aug plašās monodominantās audzēs, sliktākos augšanas apstākļos sastopama tikai izklaidus nelielās skrajās audzēs. Populācijas skaita dinamika nav pētīta. Igaunijā sugas populācija mazinās (Kull et al. 2002).
Dzīvotnes un ekoloģija. Eiropā brūnganais baltmeldrs aug mitrās līdz slapjās, parasti skābās, barības vielām nabadzīgās augtenēs, nenoēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Sugas dzīvotnes ir purvi un slapji virsāji, galvenokārt atklātas kūdras laukumi šajās dzīvotnēs (BSBI Online Plant Atlas 2020). Latvijā šī suga aug gan ezeru seklūdens daļā, gan pārejas purvā ezera slīkšņā, gan mitrā starpkāpu ieplakā. Optimālā sugas dzīvotne Latvijā ir barības vielām nabadzīga ezera seklūdens daļa, kur tā veido plašas monodominantas audzes. Vietām aug kopā ar parasto purvmirti Myrica gale un pūkaugļu grīsli Carex lasiocarpa. Ezera palienē, izbraukātā vietā, tā veido audzes slapjā kūdrā kopā ar parasto baltmeldru Rhynchospora alba. Taču citviet, sugām bagātā pārejas purvā ezeru slīkšņā, aug tikai atsevišķi indivīdi vai mazas audzes augu sabiedrībā ar parasto baltmeldru, trejlapu puplaksi Menyanthes trifoliata, pūkaugļu grīsli un parasto purvmirti. Periodiski applūstošās starpkāpu ieplakās Ģipkas apkārtnē suga veido nelielas, gandrīz monodominantas audzes. Izklaidus aug šaurlapu spilve Eriophorum angustifolium, purva dzērvene Vaccinium oxycoccos, dzelzszāle Carex nigra. Starpkāpu ieplaku malas ir biezi apaugušas ar parasto purvmirti. Pārejas purvu slīkšņās, kas izveidojušās Slīteres Nacionālā parka vigā, brūnganais baltmeldrs veido lielas audzes slapjā kūdrā. Bieži šajās audzēs sastop arī citas retas sugas, piemēram, vidējo raseni Drosera intermedia un sīpoliņu doni Juncus bulbosus.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu negatīvi var ietekmēt purvu susināšana, kuras rezultātā tie pakāpeniski aizaug ar purvmirti, zilgano molīniju Molinia caerulea, parasto niedri Phragmites australis, bet brūnganā baltmeldra audzes mazinās. Starpkāpu ieplakās, visticamāk, 20. gs. sākumā un vidū veiktā susināšana vēl joprojām negatīvi ietekmē vietas hidroloģisko režīmu, jo tā sekmē ātrāku ūdens noteci no ieplakām. Tāpēc tās aizaug ar zilgano molīniju un parasto purvmirti. Sugu var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018). Iespējams, ezerā to var ietekmēt arī ilgstošs periods ar sugai pārāk augstu ūdenslīmeni.
Aizsardzība. Visas atradnes atrodas ĪADT, izņemot dažas atradnes Rojas tuvumā. Tās atrodas dabas liegumos “Ģipka”, “Klāņu purvs”, “Būšnieku ezera krasts”, Slīteres Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana. Dabas liegumā “Ģipka” ieteicams atjaunot dabas aizsardzības plānu un izvērtēt iespējas mazināt susināšanas ietekmi. Jāizvērtē, vai Klāņu ezerā ūdenslīmenis ir piemērots sugai.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Brown beak-sedge – Rhynchospora fusca. It is very rare in Latvia, found only in the north-western part of the country. The distribution area of the species in Latvia has not changed compared to what was known in the mid-20th century, although a new locality has been found. The EOO is 753 km2, and the AOO – 32 km2. In Latvia, the total cover of R. fusca is 600–800 m2, with 300,000–800,000 individuals. The richest subpopulations are in the “Klāņu purvs” and “Ģipka” Nature Reserves. In favourable conditions, the species forms monodominant stands; in sub-optimal conditions, it grows in scattered, sparse groups. In Ģipka, the plants have been suffering from a low water table for a long time; thus, the plants are shorter, with smaller inflorescences than in Klāņu mire. Population changes have not been studied. In Latvia, the species grows in shallow parts of nutrient-poor lakes (as in Lake Klāņu), in inter-dune depressions with fluctuating water levels (as in Ģipka), in the transitional mires (as in the Slītere National Park). The main threat is drainage, which may have a more significant effect in combination with climate change (increased summer temperatures, as also observed in Latvia). All known species localities occur in protected areas, except for a few sites near Roja. It is recommended to update the site management plan for the “Ģipka” Nature Reserve, considering the need to reduce the drainage impact. Drainage of the species’ habitats should not be permitted. It is necessary to determine the optimal hydrological regime for the species in each locality.
Literatūras saraksts
