Morfoloģija un bioloģija. Brūnmelnās melaneliksijas laponis ir lapveida, veido substrātam cieši piegulošas rozetes līdz 15 cm diametrā. Daivas 1–2 mm platas, īsas un noapaļotas. Virspuse tumšbrūna līdz gandrīz melna, spīdīga, ar cilindriskām vai zarotām izīdijām bez pseidocifelām. Apakšpuse melna, gaišāka uz malām, ar labi attīstītām, resnām, melnām, izīdijām. Apotēciji sēdoši, apmales ar papillām vai izīdijām, līdz 6 mm diametrā. Sporas 10–14 x 5,5–9,5 µm. Piknīdas reti (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Ķīmiskās reakcijas lapoņa virsējai daļai ir negatīvas. Serde reaģē (kļūst sarkana) ar nātrija hipohlorītu un ar kālija hidroksīdu kombinācijā ar nātrija hipohlorītu.
Izplatība. Suga plaši izplatīta Z puslodē. Sastopama Ziemeļamerikā, kā arī visā Eiropā, retāk Austrumeiropā un Āzijā. Latvijā konstatēta trīs reizes – 1971. gadā Šlīteres, 1974. gadā Popes apkārtnē un 1995. gadā Aizkraukles apkārtnē (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Sastopamības apgabals (EOO) ir 3862 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. Igaunijā salīdzinoši plaši izplatīta, un, domājams, arī Latvijā tā ir sastopama ievērojami biežāk.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Ņemot vērā zināmās atradnes, reģionālā populācija vērtējama kā ļoti maza. Pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska un epilītiska suga, aug uz koku mizas un akmeņiem (silīciju saturošiem iežiem) labi apgaismotās vietās (SLU Artdatabanken 2025). Sugas apdzīvotie biotopi Latvijā nav precīzi zināmi.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir jutīga pret koku ciršanu tās biotopos, un, iespējams, gaisa piesārņojumu. Latvijā sugas apdraudējumi nav pētīti. Trūkst informācijas, lai novērtētu sugas izzušanas risku Latvijā, tāpēc tā iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD) (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridisko statusu iespējams mainīt, jo, ņemot vērā sugas sastopamības biežumu kaimiņvalstīs, tiek pieļauts, ka tā ir sastopama daudz biežāk. Viena no atradnēm ir Slīteres Nacionālajā parkā. Konkrēti aizsardzības pasākumi šobrīd nav jāveic. Jāpēta sugas izplatība.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs.
Summary. Melanelixia fuliginosa occurs in North America, as well as throughout Europe. It has been recorded three times in Latvia – in 1971 near Šlītere, in 1974 near Pope, and near Aizkraukle in 1995. The EOO is 3,862 km2, and the AOO is 12 km2. It is relatively widespread in Estonia and is probably also found significantly more often in Latvia. This epiphytic and epilithic species grows on tree bark and on stones (silicate rocks) in well-lit places. The species is sensitive to tree felling and, possibly, air pollution. The threats to the species in Latvia have not been studied. There is a lack of information to assess the risk of extinction of the species in Latvia; therefore, it is included in the Data Deficient (DD) category. It is a protected species in Latvia. Its legal protection status may be reviewed. Specific protection measures are not currently necessary. Research on the species’ distribution should be carried out.
Literatūras saraksts
