Morfoloģija un bioloģija. Brūnvālīšu zilenīša spārnu plētums ir 31–36 mm, mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi. Abi spārni no virspuses spīdīgi zili ar tumšu plankumu rindu un tumšāku malu. Mātītes atšķiras ar platāku tumšo joslu spārnu malās. Spārnu apakšpuse gaiši pelēcīga ar melniem plankumiem divās rindās. Tauriņi ir aktīvi dienā, apmeklē dažādus ziedus, barojas ar nektāru. Mātītes dēj olas uz ārstniecības brūnvālītes Sanguisorba officinalis ziediem, kur notiek jauno kāpuru attīstība. Kāpuri ir gaiši violeti ar tumšu galvu. Vidēja vecuma kāpuri nokrīt uz zemes un izdala vielu, kas atgādina skudru kāpuru smaržu. Skudras kāpurus pārvieto uz pūzni, kur notiek to turpmākā attīstība. Izmanto “dzeguzes stratēģiju” vai arī kļūst par skudru kāpuru plēsējiem. Kāpuri pārziemo pūznī. Pavasarī tie iekūņojas skudru pūznī vai ārpus tā – zemē vai zem akmeņiem. Gadā attīstās viena paaudze.
Izplatība. Areāls transpalearktisks, plešas no Francijas līdz Eiropas centrālajai un A daļai, kā arī tālāk Āzijā – līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem un Japānai. Nav sastopams Dānijā, Fenoskandijā un Igaunijā (Jürivete, Õunap 2020). Atsevišķi atradumi ir arī Baltkrievijā. Baltijas reģionā sugas populācija ir izolēta no pamatareāla. Latvijas reģionālā populācija atrodas uz izplatības areāla Z robežas un ir kopīga ar Lietuvas apakšpopulācijām, kur suga ir sastopama biežāk nekā Latvijā (Ivinskis, Rimšaitė 2018). Galvenās atradnes ir DR Latvijā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 15 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km².
Populācija. Latvijas reģionālās populācijas lielāka daļa atrodas Vītiņu pļavās dabas liegumā “Liepājas ezers” valsts DR daļā (Savenkov, Šulcs 2010). Mazāka atradne ir Luknas apkārtnē. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tā pārmaiņām nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Sastopama mitrās pļavās, kur aug barības augs. Tas ir obligātais mirmekofils – dzīves cikls ir cieši saistīts ar skudrām (Haahtela et al. 2011).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Rietumeiropas populācijas apdraud biotopu izmaiņas un degradācija: hidroloģiskā režīma maiņas (nosusināšana), pārkrūmošanās vai pārlieku intensīva biotopa apsaimniekošana – pļaušana un citas darbības –, kuru rezultātā izzūd barības augs vai tauriņam piemērotās skudru sugas. Piemēram, minēto apdraudējumu rezultātā Nīderlandē suga ir izzudusi kopš aptuveni 1971. gada. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tās apakšpopulācijas ir ļoti nelielas, izolētas, kā arī barības augs ir ļoti rets.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzībai jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. Jāveic biotopu apsaimniekošana atbilstoši sugas un tās barības auga ekoloģiskajām un bioloģiskajām prasībām – saglabājot hidroloģisko režīmu un nepieļaujot pārmērīgu pārkrūmošanos. Sugas biotopos vēlamākā apsaimniekošana ir pļaušana, kas saglabā atklātu augāju un saules apspīdētu, siltu augsni, kura ir nepieciešama skudru ligzdām. Ieteicams pļaut reizi vienā vai divos gados, vai nu pirms olu dēšanas, vai pēc tam, kad kāpuri ir pametuši barības augu; daļa augāja jāatstāj nenopļauta. Piemērota arī ekstensīva biotopu noganīšana. Ainavas līmenī ieteicams veidot savstarpēji savienotu ekstensīvās lauksaimniecības teritoriju mozaīku (van Swaay et al. 2012). Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem.
Autors: Nikolajs Savenkovs.
Summary. Scarce large blue – Phengaris teleius. Transpalaearctic species, distributed from south-western to central and eastern Europe and further eastwards in Asia. In the Baltic region, the population is isolated from the core range. The Latvian regional population is at the northern limit of the species’ range and is common with subpopulations in Lithuania, where the species is more common (Ivinskis, Rimšaitė 2018). The EOO is 15 km², and the AOO is 20 km². The largest part of the Latvian regional population is in the Vītiņi Grasslands in the protected nature area – the “Liepājas ezers” Nature Reserve (Savenkov, Šulcs 2010). A smaller subpopulation is found in the vicinity of Lukna. No quantitative studies have been carried out in Latvia on the size, status and changes of the regional population. It occurs in wet meadows with its food plant Sanguisorba officinalis. The species is an obligate myrmecophile – its life cycle is closely related to that of ants (Haahtela et al. 2011). Western European regional populations are threatened by habitat change and degradation: drainage, overgrowth or over-intensive habitat management – mowing and other activities that result in the loss of food plants or ant species suitable for the P. teleius. In Latvia, the species is assessed as Critically Endangered (CR) because its subpopulations are very small and isolated, and its food plant is very rare. It is a species of EU importance and a protected species in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. Habitat management is required in accordance with the ecological and biological requirements of the species and its food plant, maintaining the hydrological regime (preserving wet meadow vegetation) and preventing immoderate overgrowth. Mowing is the preferred management method, maintaining open vegetation and sunny, warm soil for ant nests. Mowing once every one or two years is recommended, timing the mowing either before egg laying or after the larvae have left the food plant; some vegetation should be left unmown. Extensive grazing is also a suitable management practice.
Literatūras saraksts
