Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 80 cm augsts pelēkzaļš lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem, veido skrajus cerus. Zvīņlapas un apakšējo lapu makstis tumši purpurbrūnas. Lapas īsākas nekā stublājs, 2–4 mm platas, apakšpuse ar papillām. Ziedkopa – salikta vārpa, tajā 3–5 vārpiņas: viena augšējā – divdzimumu, 2–4 apakšējās – sievišķo ziedu vārpiņas. Pūslīšu plēksnes vidusdzīsla ar papillām, gals ar smaili. Pūslīši 3–4 mm gari, gaišzaļi, brūnējoši, ar papillām un neizteiktām dzīslām, knābītis ļoti īss. Auglis – pūslītī ietverts riekstiņš. Parasti aug nelielās grupās (Baroniņa 2001, 2003). Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002).
Izplatība. Suga sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot Pireneju pussalu, arī Rietumsibīrijā, Vidusāzijā, kā arī dažviet Āzijas ZA daļā, Ziemeļamerikā, Grenlandē, Dienvidamerikas ZA daļā no siltās līdz mērenajai joslai (Govaerts 2024). Igaunijā samērā bieži sastopama suga R daļā, mazāk atradņu ir A daļā (eElurikkus 2022), bet Lietuvā ļoti reti – zināmas tikai dažas atradnes (Matulevičiūtė 2021). Baltkrievijā suga droši zināma vien dažās vietās Z un DR daļā (Скуратович 2015). Reti Ļeņingradas, Pleskavas un Novgorodas apgabalā (Сорокина и др. 2021). Kopumā suga izplatīta nevienmērīgi, areāls nav vienlaidus (Baroniņa 2001, 2003; Priedītis 2014). Eiropā visvairāk suga izplatīta Fenoskandijā. Latvijā sastopama reti, galvenokārt R daļā. 19. gs. atrasta arī DA daļā (Lehmann 1895). Sastopamības apgabals (EOO) ir 31 222 km2, un tas nav būtiski mainījies, salīdzinot ar 20. gs. vidū un beigās zināmo sugas izplatību (Baroniņa 2001, 2003). Susināšanas un zāļu purvu un zālāju ilgstošas neapsaimniekošanas dēļ apdzīvotā platība (AOO), kas šobrīd ir 200 km2, visticamāk, ir samazinājusies un turpinās mazināties.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku Latvijā nav. Suga var veidot nelielas, dažus līdz dažus desmitus kvadrātmetru lielas audzes. Tomēr daudzās atradnēs sastopamo sugas indivīdu skaits ir neliels, dažkārt konstatēti tikai daži indivīdi (DAP 2022). Globāli sugas populācija nav apdraudēta (LC), taču nav zināmas tās izmaiņu tendences (Lansdown 2016).
Dzīvotnes un ekoloģija. Buksbauma grīslis aug mitrās, barības vielām nabadzīgās, vāji skābās līdz kaļķainās augtenēs klajās vietās (Axmanová 2022; Tichý et al. 2023). Latvijā suga sastopama zāļu purvos un mitros zālājos periodiski izžūstošās augsnēs. Bieži aug rūsganās melnceres Schoenus ferrugineus vai zilganās molīnijas Molinia caerulea sabiedrībās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu nelabvēlīgi ietekmē zāļu purvu un tiem blakus esošo meža masīvu susināšana, kā arī dažviet to ietekmē zāļu purvu un zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana. To var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Lielākā daļa atradņu atrodas ĪADT. Skaitliski lielas atradnes atrodas dabas parkā “Engures ezers”, Ķemeru Nacionālajā parkā, Grīņu dabas rezervātā. Taču atrašanās aizsargājamās dabas teritorijās nenodrošina sugas ilgstpējīgu saglabāšanos, ja netiek veikti pasākumi (piemēram, susināšanas ietekmes mazināšana, zāļu purvu pļaušana), lai uzlabotu vai saglabātu sugas dzīvotņu kvalitāti.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāsaglabā un atbilstoši jāapsaimnieko (atjaunojot un apsaimniekojot zālājus un zāļu purvus) vismaz nozīmīgākās atradnes ar lielāko sugas indivīdu skaitu. Iespējams, dažviet jāmazina susināšanas ietekme zāļu purvos. Tas jāizvērtē vietēji, plānojot apsaimniekošanu.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Club sedge – Carex buxbaumii. It is rare in Latvia, found mainly in western Latvia, and literature records from the south-eastern part of the country. The EOO is 31,222 km2; it has not changed significantly compared to the previously known distribution of the species in Latvia. Due to drainage and a lack of fen and grassland management, the AOO, which is currently 200 km2, has most likely decreased and is likely to continue to decline in the near future. There are no data on the size of subpopulations in each locality and the overall population dynamics in Latvia. The number of individuals in most sites is small, sometimes only a few plants have been found. The species grows in alkaline fens and wet grasslands on soils with fluctuating water tables, including Schoenus ferrugineus or Molinia caerulea communities. It grows on moist, nutrient-poor, alkaline soils. The species is threatened by the drainage of fens and forests, in some places by the cessation of fen and grassland management. Most of the localities are in protected areas. Rich subpopulations occur in the “Engures ezers” Nature Park, the Ķemeri National Park and the Grīņi Strict Nature Reserve. It is recommended to identify other places rich in individuals and ensure their conservation and management. In some places, it may be necessary to reduce the impact of drainage (to be assessed on-site when planning management).
Literatūras saraksts
