Morfoloģija un bioloģija. Caurumainās pertuzārijas laponis ir plāns līdz biezs, zemlaponis dažreiz labi saskatāms (izteikts), gaišpelēks līdz balts. Virspuse gaišpelēka līdz zaļganpelēka, spīdīga, gluda vai mazliet nelīdzena, krunkaina vai kārpaina. Apotēcija disks melns, punktveida. Apotēciji parasti ir saauguši kopā, veidojot kārpiņas, kurās parasti ir saauguši 3–6 apotēciji. Aski uzpūsti, iegareni, vālesveida, ar 2–4 sporām. Sporas elipsoidālas līdz šauri elipsoidālas, 145–230 x 40–80 µm, ar biezu, slāņainu, galos biezāku (līdz 30 µm) apvalku. Piknīdas iegrimušas kārpiņās. Konīdijas 12–18 x 0,5 µm, adatveida (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Laponis reaģē ar kālija hidroksīdu – kļūst dzeltens vai dzeltenoranžs; ar kālija hidroksīdu kombinācijā ar nātrija hipohlorītu – dzeltens; ar parafenilēndiamīnu – oranžsarkans.
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā, Āzijas R daļā un Ziemeļamerikā, retāk – D puslodē. Latvijā zināmas 89 atradnes (reģistrēti vairāk nekā 250 novērojumi), vairums no tām valsts R daļā (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs 2016; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 50 799 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 356 km2. Ņemot vērā izplatību kaimiņvalstīs, Latvijā, iespējams, suga sastopama daudz biežāk.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav datu par sugas populācijas lielumu un izmaiņām pasaulē un Eiropā. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Tā vērtējama kā neliela – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 2000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, saistīta ar veciem dabiskiem platlapju mežiem, veciem parkiem un alejām. Aug galvenokārt uz lapu koku (melnalkšņu, apšu, platlapju) mizas, retāk uz zariem. Suga Latvijā biežāk apdzīvo dažādus ES nozīmes aizsargājamos biotopus ar paaugstinātu gaisa mitrumu – staignāju mežus, aluviālus krastmalu un palieņu mežus, lakstaugiem bagātus egļu mežus, arī vecus un dabiskus platlapju mežus un nogāžu un gravu mežus (DAP 2025). Dabisko meža biotopu indikatorsuga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds ir mežizstrāde sugai piemērotos mežos, kas ne tikai mazina piemēroto koku daudzumu, bet arī maina meža mikroklimatu, kā arī mežu meliorācija. Parkveida biotopos un alejās galvenais apdraudējums ir vecu koku ciršana. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo nākotnē sagaidāma piemēroto biotopu platības mazināšanās (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Aptuveni 60% novērojumu bijuši ĪADT, piemēram, dabas liegumā “Ances purvi un meži”, Slīteres Nacionālajā parkā. Sugas aizsardzībai izveidoti trīs mikroliegumi. Lai aizsargātu sugu, tās atradnēs nav pieļaujama intensīva mežsaimnieciskā darbība un citas darbības, kas maina dabisko mikroklimatu mežā. Jāpēta reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova.
Summary. Pertusaria pertusa is distributed across Europe, western Asia and North America, but occurs less frequently in the Southern Hemisphere. There are 89 known localities in Latvia (more than 250 observations have been recorded). The EOO is 50,799 km2, and the AOO is 356 km2. Considering its distribution in neighbouring countries, it is probably more common in Latvia. This epiphytic species is associated with old natural broad-leaved forests, old parks and alleys. It mainly grows on the bark of deciduous trees (black alder, aspen and broad-leaved trees), but less often on branches. The species in Latvia more often inhabits various protected habitats of EU importance with increased air humidity. The main threats are logging in forests suitable for the species, which not only reduces the number of suitable trees but also alters the forest microclimate, as well as forest drainage. In park-type habitats and alleys, the main threat is the felling of old trees. It is assessed as Near Threatened (NT), as a decrease in the area of suitable habitats is expected in the future. This is a protected species in Latvia for the preservation of which micro-reserves can be created. Its legal protection status must be maintained. Approximately 60% of observations were made in protected areas, for example, the “Ances purvi un meži” Nature Reserve and the Slītere National Park. To protect the species, intensive forestry activities and other activities that change the natural microclimate in the forest should be prevented.
Literatūras saraksts
