Morfoloģija un bioloģija. Čemurainās kātiņpiepes augļķermeņi veido čemuru no daudzām cepurītēm, kuru kātiņi atiet no kopējas pamatnes. Atsevišķās cepurītes daļēji pārklājas, kātiņš piestiprinās centrā, cepurītes vidusdaļa bieži ieliekta. Visa augļķermeņa diametrs līdz 30–40 cm, atsevišķas cepurītes platums 1–3 cm, biezums līdz 3 mm. Virspuse cepurītēm gluda vai ar sīkiem piespiestiem matiņiem, gaišbrūna vai pelēkbrūna. Augļķermeņi gaļīgi, kaltētā veidā trausli. Mīkstums ir balts līdz krēmkrāsas, ar patīkamu smaržu. Poras seklas, stūrainas, izstieptas kātiņa virzienā, nolaidenas gar to, 1–3 uz 1 mm. Sporas bezkrāsainas, cilindriskas, 7,5–10,0 x 3–4 µm (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi viengadīgi, veidojas pārsvarā vasarā un rudens sākumā.
Izplatība. Suga plaši izplatīta ziemeļu puslodē, taču visur sastopama reti. Eiropā – mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā. Latvijā sastopama samērā reti. Pirmo reizi konstatēta 1955. gadā valsts D daļā (Vimba 1996). Mūsdienās zināmas apmēram 100 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 54 371 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 300 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits ir aptuveni 400.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Augļķermeņi veidojas nevis tieši uz koksnes, bet uz zemes pie lapu koku pamatnēm. Parasti aug pie ozoliem, retāk alkšņiem, gobām, kļavām un citām koku sugām. Apdzīvotie biotopi ir visai dažādi, bet var augt vienā un tajā pašā vietā daudzus gadus.
Izmantošana un tirdzniecība. Nav ziņu par sugas izmantošanu Latvijā. Ēdama sēne, taču retās sastopamības dēļ netiek popularizēta izmantošanai šim mērķim.
Apdraudējums. Draudi lielākoties saistīti ar mežsaimnieciskās darbības ietekmi – monokultūru ieviešanu, lapu koku, it īpaši ozolu, mežu mazināšanos, vecu koku izvākšanu no meža, kailcirtēm. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss jāsaglabā. ĪADT – Moricsalas dabas rezervātā, Ķemeru Nacionālajā parkā, dendroloģiskajā stādījumā “Rudbāržu mežaparks” un citās – atrodas apmēram puse sugas reģionālās populācijas. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu un tajos esošo struktūru uzturēšanu un to nepārtrauktību. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Umbrella polypore – Polyporus umbellatus. Found in the Northern Hemisphere, but rare everywhere. In Europe, it occurs in the temperate and hemiboreal zones. It is relatively rare in Latvia; about 100 known localities in different regions. The EOO is 54,371 km2, and the AOO – 300 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes; the number of mature individuals is about 400. It is a wood saprotroph, causing white rot. The fruiting bodies are not formed directly on the wood, but on the ground at the base of deciduous trees. The habitats occupied are quite diverse; the species requires deciduous trees, most often oaks, less often alders, elms, maples, and others. The threats are mainly related to forestry – introduction of monocultures, decline of deciduous trees, especially oaks, removal of old trees from forests, clear-cutting. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small regional population. It is a protected species in Latvia. Its legal status must be maintained. About half of the regional population is found in protected nature areas, e.g. the Moricsala Strict Nature Reserve, the Ķemeri National Park, and the “Rudbāržu mežaparks” Dendrological Planting. The conservation measures are mainly related to the maintenance and continuity of suitable habitats. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
