Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–25 cm augsts, ziemzaļš puskrūms. Saknenis ložņājošs. Stublājs stāvs, trausls, koksnains. Lapas otrādi olveidīgas, 2–5 cm garas, 0,5–1,5 cm platas, ādainas, tumšzaļas, virspusē spīdīgas, apakšpusē blāvas. Lapas mala zāģzobaina, gals sekli zobains. Lapas uz stublāja satuvinātas neīstā rozetē. Ziedi skrajā čemurā, rozā vai oranžsārti, parasti nolīkuši ap 5–8 cm gara ziedneša galā. Auglis – pieccirkņu pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam (Priedītis 2014). To apputeksnē kukaiņi, taču iespējama arī pašappute. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002) – ar sakneņiem (Klimešová, Klimeš 2006). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 2–15 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Eirāzijā un Ziemeļamerikā izplatīta suga. Eiropā galvenokārt kontinenta A un centrālajā daļā; pārsvarā mērenajā joslā (Priedītis 2014; Govaerts 2024). Igaunijā suga izplatīta bieži visā valstī, izņemot centrālo daļu (eElurikkus 2022), Lietuvā sastopama nereti visā valstī, vairāk A daļā (Kuusk et al. 1996). Pleskavas apgabalā tā sastopama bieži (Ефимов, Конечная 2018). Latvijā suga sastopama diezgan bieži visā valstī, lai gan dažos reģionos pēdējās desmitgadēs nav datu vai to ir ļoti maz, piemēram, Zemgale, Kurzemes DR un vidusdaļa. Lielākā atradņu koncentrācija ir sausos priežu mežos ap Rīgu, Rīgas smiltāju līdzenumā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 60 058 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 532 km2. Lai gan nav jaunāko datu par vairākiem reģioniem, visticamāk, suga joprojām sastopama visā valstī, bet atradņu skaits dažos reģionos varētu būt mazs. Tiek uzskatīts, ka AOO tomēr pārsniedz VU kategorijas slieksni, jo sugas izplatības izpēte nav notikusi.
Populācija. Populācijas lielums, izplatība un dinamika Latvijā nav pētīta. Vienā atradnē reģistrēto indivīdu skaits variē no dažiem līdz vairākiem desmitiem (DAP 2023). Ņemot vērā mežsaimniecisko intensitāti sausos priežu mežos, šādu mežu eitrofikāciju, kā arī sugas vājās izplatīšanās spējas, tiek uzskatīts, ka indivīdu skaits Latvijā triju paaudžu laikā (45 gadi) ir samazinājies par vismaz 15%, bet ne tik daudz, lai sasniegtu VU kategorijas slieksni saskaņā ar A2 kritēriju.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug barības vielām nabadzīgās, vidēji skābās, sausās līdz valgās minerālaugsnēs, parasti nelielā noēnojumā (Tichý et al. 2023). Latvijā suga sastopama galvenokārt sausos skrajos, dabiskiem meža ugunsgrēkiem pakļautos priežu mežos, vietās ar nelielu citu lakstaugu un sīkkrūmu konkurenci. Parasti aug kopā ar ziemcietēm Pyrola spp., brūkleni Vaccinium vitis-idaea, pļavas nārbuli Melampyrum pratense, dažādiem ķērpjiem un zaļsūnām. Pameža, paaugas un krūmu stāva šajās vietās nav vai tie ir vāji attīstīti. Suga samērā bieži sastopama mežainās piejūras kāpās (Rove 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. Ārstniecības augs, ko izmanto tautas medicīnā. Nav datu, cik daudz šo augu ik gadu ievāc.
Apdraudējums. Sugu apdraud meža augsnes uzaršana pēc galvenās cirtes, kā arī lielapjoma ciršanas atlieku izvietošana uz augiem un izbraukāšana (SLU Artdatabanken 2025). Turklāt izcirtumi aizzeļ ar lakstaugiem un krūmiem un nav vairs sugai piemēroti. Vienlaikus sugai ir nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi, lai tā varētu izplatīties ar sēklām. Iespējams, pagājušajā gadsimtā to nodrošināja lopu ganīšana mežos, kā arī meža ugunsgrēki, kas notika biežāk nekā mūsdienās, un nelielu platību izlases cirtes. Netieši sugu ietekmē sauso priežu mežu eitrofikācija, jo augsne tad kļūst bāziskāka, kā arī pieaug citu sugu konkurence – ieviešas graudzāles, krūmi, lapu koki (Laiviņš 1998; Chadburn 2014). Sugu apdraud arī egļu ieviešanās, jo palielinās noēnojums (Chadburn 2014; SLU Artdatabanken 2025).
Aizsardzība. Nav datu, cik liela daļa Latvijas populācijas atrodas ĪADT, jo kopējā izplatība un populācijas lielums nav zināmi. Nozīmīga populācijas daļa atrodas krasta kāpu aizsargjoslā. Suga konstatēta dabas liegumos “Ances purvi un meži”, “Ovīši”, Ķemeru Nacionālajā parkā u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāveic pētījumi par sugas izplatību reģionos, kur nav jaunāko datu par sugas sastopamību, kā arī pētījumi par populācijas lielumu un piemērotāko dzīvotņu apsaimniekošanas veidu Latvijā. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Citi aizsardzības pasākumi nosakāmi, ņemot vērā izpētes rezultātus. Ieteicams izstrādāt sugas aizsardzības plānu.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Common pipsissewa – Chimaphila umbellata. Rather common in Latvia, occurs throughout the country, although in recent decades there have been no data from some regions. The EOO is 60,058 km2, and the AOO – 532 km2. Despite a lack of recent data from some parts of the country, the species is still found throughout the country, although the number of localities in some regions may be small. It is assumed that the AOO exceeds the threshold of the VU category. Considering the forestry intensity in dry pine forests over the last 30 years, the eutrophication of dry pine forests, poor dispersal ability of this species, it is assumed that the number of individuals in Latvia has decreased by at least 15% over three generations (45 years), but not so much as to reach the threshold of the VU category. The population size, distribution and dynamics in Latvia have not been studied. C. umbellata grows in dry sparse pine forests, and in places with low competition from other plants subject to natural forest fires. The species is threatened by logging and the related soil damage, eutrophication of dry pine forests, establishment of spruce monocultures that make the habitat unsuitable for C. umbellata. The species requires minor soil disturbance to successfully spread with seeds. The percentage of the population in protected areas is unknown. It has been recorded, e.g., in the “Ances purvi un meži” and “Ovīši” Nature Reserves and the Ķemeri National Park. The distribution, especially in regions without recent data, and population size should be studied. Studies on appropriate management approaches for the conservation of this species and its habitats are necessary followed by actions. C. umbellata must be included on the list of protected species. The species protection plan should be developed.
Literatūras saraksts
