Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 20–25 cm augsts lakstaugs. Gumi veseli, lodveida vai olveida. Stublājs tievs, stāvs, tā lejasdaļā divas eliptiskas 3–7 cm garas, 1,5–3 cm platas gandrīz pretējas lapas. Lapas plātnes virspusē izteikts tīklveida dzīslojums. Stublāja vidusdaļā un augšdaļā 1–2 mazas, šauri lancetiskas, pieziedlapām līdzīgas stublājam piespiestas lapas. Ziedkopa – 5–10 cm gara skraja vienpusēja vārpa ar 8–20 ziediem. Pieziedlapas līdz 5 mm garas, 1 mm platas, olveida vai lineāri lancetiskas, ar vienu dzīslu, vienādā garumā vai garākas nekā sēklotne. Apziednis vienkāršs, 6–10 mm garš, gaiši purpurrozā. Lūpa 7–9 mm gara, dziļi trīsdaivaina, nedaudz uz leju noliekta, ar papillām, pie pamata ar tumšu purpura punktējumu. Lūpas sānu daivas lineāras, vidējā daiva garāka un platāka, iegareni lineāra. Piesis 5 mm garš, īsāks nekā sēklotne, lokveidīgi noliekts uz leju. Auglis – stāva, olveidīga pogaļa. Zied jūlijā un augustā (Cepurīte 2003, 2005).
Izplatība. Suga ir sastopama kontinentālajā Austrumeiropā, kā arī plaši izplatīta submeridionālajā un meridionālajā Āzijā – līdz Ķīnai un Japānas salām (GBIF 2022; Govaerts 2024). Eiropā suga sastopama Polijas ziemeļos, Lietuvā un Latvijā, kur sasniedz izplatības Z robežu un ir tuvu areāla R robežai (Cepurīte 2005; GBIF 2022). Sastopamības apgabals (EOO) ir 19 304 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām Latvijā pēdējos gados nav, tomēr visticamāk, sugas izplatība sarūk. Vēsturiski suga bija zināma četrās atradnēs, no tām divās (Tukumā, Medumos) suga nav saglabājusies (Фатаре 1978), pārējās divās (dabas parkos “Tērvete” un “Daugavas loki”) suga ir konstatēta pēdējos 30 gados. 2019. gadā dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros tika pārbaudītas neotiantes atradnes aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, suga atrasta jau zināmajās atradnēs Rozališķu un Ververu loka mežos, kā arī konstatēta vēl vienā jaunā atradnē Ververu lokā. 2024. gadā atrasta vitāla cenopopulācija jaunā vietā netālu no Gaujienas (R. Kurbel, T. Hirse, nepubl. dati).
Populācija. Kopējais sugas indivīdu skaits valstī ir mazs – tikai aptuveni 1600 visās trijās atradnēs kopā. Sugai raksturīgas ziedošo indivīdu skaita svārstības pa gadiem līdz pat 80% robežās (novērojumi dabas parkā “Daugavas loki”). 2024. gadā Tērvetes atradnē uzskaitīti 350 ziedoši indivīdi, bet jaunatrastajā Gaujienas atradnē – 122 indivīdi (R. Kurbel, T. Hirse, nepubl. dati).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama galvenokārt sausos skujkoku mežos, tostarp vecos vai dabiskos boreālos mežos. Sugas atradnes konstatētas arī priežu jaunaudzēs un mežu ceļu malās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība priežu mežos, tostarp kailcirtes un skrajcirtes un meža monokultūru ierīkošana. Tā, piemēram, vienā no zināmajām dabas parka “Daugavas loki” Rozališķu loka atradnēm veikta skrajcirte, kur vēlāk, attīrot paaugu, krūmi atstāti izklaidus visā nogabalā. Tādējādi nogabals aizaudzis ar lieliem lakstaugiem un krūmiem, zemsedze ir stipri noēnota un agrāk bagātīgajā atradnē konstatēti tikai trīs nīkulīgi neotiantes indivīdi. Sugu apdraud arī zemsedzes iznīcināšana uzarot, smagās tehnikas izmantošana mežsaimniecībā u. c. Sugu nelabvēlīgi ietekmē rekreācija, meža zemsedzes izmīdīšana (Vakhrameeva et al. 2008).
Aizsardzība. Divas atradnes atrodas dabas parkos “Tērvete” un “Daugavas loki”. Atradne Ziemeļvidzemē ir ārpus ĪADT, blakus aizsargājamo ainavu apvidum “Ziemeļgauja”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot vērā piemērotu dzīvotņu mazināšanos mežsaimniecības un tūrisma aktivitāšu rezultātā Latvijā, kā arī to, ka sugai vērojamas ļoti lielas indivīdu skaita svārstības pa gadiem, jāveic atradņu monitorings un jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes. Stingri jāierobežo saimnieciskā darbība sugas dzīvotnēs, plānojot mežu apsaimniekošanu tikai nolūkā radīt sugai optimālus augšanas apstākļus. Jāaizsargā un jāsaglabā jaunatklātā atradne, veidojot tur mikroliegumu un nosakot pieļaujamās mežsaimnieciskās darbības tajā. Jāpēta sugai piemērotās dzīvotnes jaunatrastās atradnes apkārtnē un citviet.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Neottianthe – Hemipilia cucullata. In Latvia, it is very rare, with isolated localities. The AOO is 36 km2, and the EOO – 19,304 km2. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO; most probably, the number of the species’ localities has decreased. Since the first records in Latvia, the species was known from four localities, of which it has been found in only two during the last 30 years (the “Tērvete” and “Daugavas loki” Nature Parks). In 2024, it was recorded in a new locality near Gaujiena, outside protected areas. The total estimated number of individuals in the country is about 1,600. Most localities in Latvia occur in protected areas, except for the recently discovered site in north-eastern Latvia. The main threats are intensive forestry operations in pine forests, establishment of tree monocultures, and other intensive forestry activities. The other threats are trampling, intensive recreation and eutrophication. Considering that the species is very rare in Latvia, it is necessary to survey the localities, preserve the suitable habitats, and specify the population size, distribution dynamics and threats. Microreserves for localities without any protection status must be established.
Literatūras saraksts
