Morfoloģija un bioloģija. Četrplankumu ēnvabole ir 8–12 mm gara. Ķermenis iegarens, tā malas gandrīz paralēlas, virspusē tumšbrūns līdz melns. Segspārni katrs ar diviem vidēji lieliem neregulāras formas oranždzelteniem plankumiem. Kāpurs dzeltenīgi oranžs, garš un tievs, cilindrisks. Vaboļu (imago) dzīves un aktivitātes laiks ir īss (pāris nedēļas), kāpuru attīstība zem mizas un trupošā koksnē ilgst vismaz divus gadus. Vaboļu aktivitātes periods ir no jūnija līdz jūlijam. Pārziemo kāpurs (Nikitsky et al. 1996).
Izplatība. Izplatības areāls pārklājas ar platlapju un jaukto platlapju mežu izplatību. Suga ir sastopama mērenā, siltā (Rietumeiropā) un kontinentālā (Rietumsibīrijā) klimata joslā no Francijas līdz ZA Ķīnai un Japānai un no Somijas līdz Itālijai (Nikitsky 2020). Ziemeļeiropā zināma Zviedrijā un Igaunijā (Nikitsky 2020), bet Somijā apdzīvo visu valsts teritoriju, izņemot ziemeļus (zināmi 73 novērojumi). Nav konstatēta Baltkrievijā un Lietuvā (Alexandrovitch et al. 1996; Tamutis et al. 2019). Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZA perifērijā, bet nav izolēta no citām reģionālajām populācijām. Suga atrasta tikai valsts centrālajā un A daļā (Telnov 2002; Telnov et al. 2006, 2010, 2011, 2016; Barševskis et al. 2008). Sastopamības apgabals (EOO) ir aptuveni 8747 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2. Pieņemot, ka suga piemērotos biotopos varētu būt sastopama lielākajā daļā Latvijas teritorijas, potenciālais EOO ir līdz 40 000 km2. Tās izplatība Latvijā nav pilnīgi izpētīta, līdz ar to arī potenciālais AOO, iespējams, ir ievērojami lielāks.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām nav veikti ne Latvijā, ne citur pasaulē. Vidēji katrā novērojuma vietā konstatēts viens vai daži indivīdi. Nav zināmi masveida savairošanās gadījumi, indivīdi vienmēr konstatēti nelielā skaitā.
Biotopi un ekoloģija. Stenotopa suga (Koch 1989). Apdzīvo platlapju un jauktos mežus ar ozola vai apses piemistrojumu un lielu daudzumu kritalu un atmirušas koksnes, kā arī parkveida pļavas. Citās valstīs sastopama arī uz bērziem (Nikitsky et al. 1996; SLU Artdatabanken 2020). Apdzīvo kalstošo un nokaltušo koku stumbrus; imago, gan kāpuri uzturas zem kaltušas mizas un atmirušā koksnē. Imago ir aktīvi krēslas stundās; tumšajos mežos aktīvas arī dienā. Iekļauta Centrāleiropas veco un pirmatnējo mežu indikatorsugu sarakstā (Eckelt et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā apdraudējums nav pētīts. Lai gan reģionālā populācija nav izolēta no visu kaimiņvalstu populācijām, tomēr Lietuvā un Baltkrievijā sugas atradnes nav zināmas, tādēļ nenotiek gēnu apmaiņa ar populācijām D un DA virzienā. Daļa esošo parkveida pļavu ar veciem ozoliem Latvijā tiek apsaimniekotas, lai saglabātu ES nozīmes biotopu un aizsargājamo sugu atradnes, tādēļ šī biotopa pastāvēšana Latvijā nākamajos desmit gados nav apdraudēta. Tomēr parkveida pļavu dabiska atjaunošanās (jauno un vidēji veco ozolu skaita palielināšanās) ir nepietiekama, kas gan nerada tiešus draudus sugai nākamajos desmit gados. Pēdējos 20 gados, pastiprinoties mežizstrādei, būtiski samazinājušās un joprojām mazinās vecu apšu un apšu jaukto mežu platības. Tas ietekmē sugai piemēroto biotopu platību lielumu un ar augstu ticamību var izraisīt nozīmīgu reģionālās populācijas mazināšanos nākamajās desmitgadēs. Saskaņā ar nepublicētiem datiem valsts saimnieciskajos mežos apšu audzes netiek atjaunotas pietiekamā apjomā. Pēdējos 20 gados veco apšu skaits, kas mežos var sasniegt 100 gadu vecumu (Kuusinen 1994; Latva-Karjanmaa et al. 2007), Latvijā tiek nemitīgi mazināts. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tai ir neliela AOO, neliels apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits (7) un notiek nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tās pašreizējais aizsardzības statuss Latvijā nav jāpārskata. Mazāk nekā puse zināmo atradņu atrodas ĪADT – dabas liegumos “Ābeļi”, “Aizkraukles purvs un meži”, “Barkavas ozolu audze”, “Lubāna mitrājs” un “Melnupes meži”. Sugas biotopa – veco, trupošo lapu koku – saglabāšana ir labākais esošo atradņu aizsardzības veids. Dzīvotnes nepārtrauktības nodrošināšana ir vienlīdz svarīga. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. False darkling beetle – Dircaea quadriguttata. Its distribution area overlaps with the distribution of broadleaved and broadleaved-mixed forests. The species is found from France to north-eastern China and Japan, and from Finland to northern Italy (Nikitsky 2020). Latvia is located at the north-eastern extent of the distribution range, but is not isolated from other regional populations. In Latvia, the species occurs only in the central and eastern part of the country (Telnov 2002; Telnov et al. 2006, 2010, 2011, 2016; Barševskis et al. 2008). The EOO is ~8,747 km2, and the AOO is 56 km2. The potential EOO and AOO are likely higher. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. On average, one or a few individuals were detected at each site. The species inhabits broadleaved and mixed forests with oak or aspen and a large amount of decaying wood, as well as wooded meadows. In other countries, it also develops in birch wood (Nikitsky et al. 1996; SLU Artdatabanken 2020; U. Roosileht, personal report). Both adult beetles and larvae dwell under bark and in decaying wood. The species is included in the list of indicator species of old and primeval forests of Central Europe (Eckelt et al. 2017). Threats have not been specifically studied in Latvia. Part of the existing wooded meadows with old oaks in Latvia are managed to preserve the habitats and species of EU importance, therefore, the existence of this habitat in Latvia is not threatened in the next 10 years. During the last 20 years, with the intensification of logging, the area covered by old aspen and aspen mixed forests and the number of old aspens in commercial forests has significantly decreased, and this decrease is ongoing. This affects the area of suitable habitat of D. quadriguttata and is likely to result in a significant population decline within the next decades. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to its small AOO, low number of locations (7), and the continuing decline in habitat area and quality. It is not included in international and national regulatory acts and is not protected. There is no need to revise its current protection status in Latvia. Less than half of the known localities are in protected areas, for example, in the “Ābeļi”, “Aizkraukles purvi un meži”, “Barkavas ozolu audze”, “Lubāna mitrājs” and “Melnupes meži” Nature Reserves. Preserving the habitat and substrate – old, decaying deciduous trees – is required to protect the Latvian regional population. Ensuring the habitat continuity is equally important.
Literatūras saraksts
