Morfoloģija un bioloģija. Cilindriskā tuntuļgliemeža čaulas augstums ir 1,8–2,0 mm, platums 0,9 mm. Čaula cilindriska, ar noapaļotiem 5,5–6,0 vijumiem. Lūpa ļoti plāna, nedaudz atliekta. Čaulas ieeja eliptiska. Krāsa zeltaini brūna, matēta, virsmas struktūra smalki regulāri ribaina. Hermafrodīti. Vairojas no jūnija līdz septembrim. Sezonā izdēj 4–11 olas. Jaunie gliemeži izšķiļas pēc 14–20 dienām. Daļa dzimumbriedumu sasniedz tajā pašā sezonā, bet lielākā daļa pārziemo un dzimumbriedumu sasniedz nākamajā gadā. Gliemeži parasti nobeidzas pēc vairošanās, maksimālais dzīves ilgums divi gadi (Myzyk 2011). Aktīvi veģetācijas sezonā; pārziemo zemsegā.
Izplatība. Suga plaši izplatīta Eiropā, it īpaši tās D daļā. Izplatības areāls ziemeļos sasniedz Skandināvijas D daļu. Ārpus Eiropas sastopama Ziemeļāfrikā un Āzijā – Turcijā un Kaukāzā (Neubert 2011). Suga sastopama Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā (Stalažs, Dreijers 2016; Моллюски Беларуси 2022). Krievijā suga izplatīta Austrumeiropas līdzenumā līdz Igaunijai, Maskavas reģionā un austrumos līdz Dienvidurāliem (Sysoev, Schileyko 2009). Latvijas teritorijā pirmoreiz konstatēta 1939. gadā Daugavas ielejā pie Kokneses un Ogres ielejā pie Ogres (Schlesch 1942). Pēc tam suga ilgstoši nebija konstatēta un tika uzskatīta par izzudušu (Rudzīte 1998), jo zināmās atradnes tika appludinātas Rīgas HES celtniecības rezultātā. Mūsdienās Latvijā zināmas četras atradnes: Bauskas apkārtnē (BVF 2007), Zaķumuižas apkārtnē un Doles salā (SIA ELLE 2009). Iespējams, suga ir izplatīta plašāk un sastopama biežāk, jo sugai piemērotas dzīvotnes, kas ir saistītas ar dolomītu atsegumiem un sausiem zālājiem kaļķainās augsnēs, ir sastopamas arī citviet. Sastopamības apgabals (EOO) ir 467 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2.
Populācija. Dati par sugas reģionālajām populācijām izplatības areālā ir ļoti fragmentāri. Reģionālo populāciju samazinājums ir noticis Apvienotajā Karalistē, arī Vācijā (Neubert 2011). Par Latvijas reģionālās populācijas stāvokli datu nav. Sugas dzīvotnes ir saistītas ar sausiem zālājiem kaļķainās augsnēs un karbonātisku pamatiežu atsegumiem. Sauso zālāju kaļķainās augsnēs aizsardzības statuss Latvijā par laika periodu no 2013. līdz 2018. gadam ir novērtēts kā nelabvēlīgs (EIONET 2022). Tas ļauj secināt, ka arī Latvijas reģionālajai populācijai varētu būt tendence mazināties.
Biotopi un ekoloģija. Kserotermofila, atklātu vietu suga. Sastopama sausos zālājos kaļķainās augsnēs, nogāzēs, uz dolomītu atsegumiem, var būt arī mitrākās vietās. Dienvidu reģionos sastopama arī skrajos mežos (Neubert 2011). Novērota arī pamestos grants karjeros, dzelzceļa uzbērumos, ceļmalās, dzīvžogu malās, mežmalās (Zettler et al. 2006). Latvijā suga konstatēta uz dolomīta atsegumiem un sausos zālājos (DAP 2022). Iespējams, tā sastopama arī citos sugai piemērotos biotopos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Kā galvenie draudi sugai Eiropā ir norādīta mūsdienu intensīvā zālāju apsaimniekošana. Iespējama klimata pārmaiņu ietekme (Neubert 2011). Arī Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, galvenie draudi ir saistāmi ar zālāju intensīvu apsaimniekošanu. Sausos zālājus kaļķainās augsnēs apdraud dabiskā sukcesija, lauksaimnieciskā darbība, rekreācija un invazīvo sugu ieviešanās, kas teorētiski ir uzskatāmi arī par sugu apdraudošiem faktoriem. Zināms, ka sugas atradnes izzudušas HES celtniecības rezultātā (Rudzīte 1998). Iespējams, sugu apdraud arī aktīvi ģeoloģiskie procesi – noslīdeņi un nobrukumi upju krastu nogāzēs (Jakubāne 2016). Novērtēta kā stipri apdraudēta (EN) ņemot vērā sugas ekoloģiskās prasības un ar to saistītās izplatības īpatnības, un ierobežoto apdzīvoto platību. Šobrīd apdzīvotā platība (AOO) nav prognozējama lielāka kā 20 km2, pamatojoties uz iepriekš raksturoto potenciālo dzīvotņu apdraudētību.
Aizsardzība. Suga ir iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Divas šobrīd zināmās atradnes atrodas ĪADT – dabas parkos “Doles sala” un “Bauska” (DAP 2022). ES nozīmes biotopiem un to praktiskajai aizsardzībai ir būtiska nozīme sugas aizsardzībā. Pašreizējās saimnieciskās pieejas apstākļos sugas aizsardzībai vēlams veidot mikroliegumus. Lai plānotu sugas aizsardzību, ir jāveic pētījumi par tās izplatību potenciālajās dzīvotnēs un apdraudošajiem faktoriem.
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Cylindrical whorl snail – Truncatellina cylindrica. The species is widespread in Europe. In the north, its range extends to southern Scandinavia. Outside Europe, it is found in North Africa and in Asia – Turkey and the Caucasus. It is found in all of Latvia’s neighbouring countries. The species is probably distributed throughout Latvia, given the distribution of suitable habitats. There are four known localities of the species. The EOO is 467 km2, and the AOO – 16 km2. The potential AOO, considering the ecological requirements of the species and the associated distribution characteristics, does not exceed 20 km2. A xerothermophilous species of open areas. It occurs in dolomite outcrops and dry grasslands on calcareous soils. There is no data on the regional population status in Latvia. The main threats in Latvia are related to agriculture, recreation, the spread of invasive species and natural succession. It is assessed as Endangered (EN), due to its small distribution, which considering the ecological requirements of the species, is limited. The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Rudzīte 1998). The species is protected in Latvia; it needs to be included on the list of species for which conservation micro-reserves can be established. Two of the three localities are found in protected nature areas – the “Doles sala” and “Bauska” Nature Parks. Habitats of EU importance and their practical protection is of great importance for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
