Morfoloģija un bioloģija. Cinobrsarkanās artonijas laponis ir krevveida, attīstās substrātā vai virs tā, ādains, saplaisājis līdz sīkgraudains, baltgans vai gaišpelēks līdz brūngans, matēts, ierobežots ar melnu zemlaponi. Apotēciji pieguloši laponim vai sēdoši, vienkārši vai zaroti, no apaļiem, daudzstūrainiem un neregulāri daivainiem līdz izstieptiem, nereti vienkopus vai saplūstot kopā, veido zvaigžņveida izskatu, 0,2–1,0 mm plati. Disks plakans līdz mazliet izliekts, cinobrsarkans līdz sarkanbrūns, kails, dažreiz pilnīgi vai centrā klāts ar baltu apsarmi, bet gar malu cinobrsarkans vai karmīnsarkans. Epihimēnijs sarkans, dažreiz tikai gar malām, pulverveida, līdz 23 μm biezs. Himēnijs sarkanīgi dzeltens, necaurspīdīgs, 50–70 μm augsts. Hipotēcijs dzeltenīgs, 30–40 μm biezs. Parafīzes tievas, pavedienveida, zarotas, augšgalā nav paresninātas. Aski plati bumbierveida vai plati olveida. Sporas iegareni olveida, taisnas, vienā galā sašaurinātas, noapaļotiem galiem, bezkrāsainas, vecos apotēcijos nereti olīvkrāsas vai tumšbrūnas, 4–6 šūnu, ar lielāku augšējo šūnu. Piknīdas attīstās reti. Konīdijas īsi cilindriskas, taisnas, 4–5 x 0,9 μm garas (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Laponis reaģē ar kālija hidroksīdu – mazliet dzeltē vai brūnē. Epihimēnijs arī reaģē ar kālija hidroksīdu – izšķīst, veidojot purpursarkanu šķīdumu. Himēnijs reaģē ar Lugola šķīdumu – zilē.
Izplatība. Kosmopolītiska suga – sastopama Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Āzijā, Āfrikā, Austrālijā un Eiropā. Latvijā 19. gs. sugu divās atradnēs Šlīteres un Ķemeru apkārtnē aprakstījis A. Brutāns (Bruttan 1870). Vēlāk sugas statuss Latvijā ilgstoši bijis neskaidrs. 19. gs. uz to attiecinātie herbāriji izrādījušies kļūdaini noteikti (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Ņemot vērā tobrīd pieejamo informāciju un 2022. gadā veiktos lauku apsekojumus sugas vēsturiskajās atradnēs arī projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros, suga sākotnēji novērtēta kā reģionāli izzudusi (RE) (Degtjarenko et al. 2024). Tomēr vēlāk atklātas papildus publicētas ziņas par sugas iespējamu konstatēšanu 2014. gadā Slīteres Nacionālajā parkā netālu no Šlīteres bākas (Motiejūnaitė et al. 2016), un 2025. gadā R. Kaupuža sugu konstatēja gan atkārtoti tajā pašā vietā, gan netālu Slīteres Nacionālajā parkā (DAP 2025). Līdz ar to 2025. gadā veikta sugas izzušanas riska kategorijas precizēšana. Ņemot vērā jaunākās atradnes, sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lielumu un pārmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā sugas reģionālā populācija uzskatāma par ļoti mazu – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Sastopama galvenokārt ļoti vecos dabiskos platlapju mežos uz lapu koku mizas. Latvijā konstatēta uz salīdzinoši gludas pīlādžu un lazdu mizas (Kaupuža, Ķuze 2025) ES nozīmes aizsargājamos mežu biotopos – nogāžu un gravu mežos un staignāju mežos (DAP 2025). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir jutīga pret mežizstrādes pasākumiem, kas ne tikai mazina piemēroto koku daudzumu, bet arī maina meža mikroklimatu. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Visas zināmās atradnes ir Slīteres Nacionālajā parkā. Jāveicina sugas meklēšana tai piemērotos biotopos arī citviet Latvijā. Lai aizsargātu sugu, jāaizsargā sugas apdzīvotie biotopi, nepieļaujot tajos mežizstrādi un citas darbības, kas izmaina dabisko mikroklimatu mežā.
Autori: Jēkabs Dzenis, Renāte Kaupuža, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova.
Summary. Coniocarpon cinnabarinum is a cosmopolitan species – found in North and South America, Asia, Africa, Australia and Europe. In Latvia, the species was found in two localities in the 19th century. In the 20th century, the herbaria attributed to it turned out to be incorrectly identified. Considering the information available at that time and the field surveys carried out in 2022, the species was initially assessed as Regionally Extinct (RE). However, additional published information was later discovered about the possible detection of the species in 2014 in the Slītere National Park near the Šlītere Lighthouse, and in 2025 it was found both repeatedly in the same place and nearby in the Slītere National Park. Consequently, the species’ extinction risk category was changed to Critically Endangered (CR) in 2025. Both the EOO and the AOO are 8 km2. In Latvia, it occurs in very old natural broad-leaved forests on relatively smooth rowan and hazel bark. The species is sensitive to logging, which not only reduces the number of suitable trees but also alters the forest microclimate. It is a protected species in Latvia. Its legal protection status must be maintained. All known localities are in the Slītere National Park. To preserve the species, the habitats inhabited by the species must be protected by preventing logging and other activities that change the natural microclimate of the forest.
Literatūras saraksts
