Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–40 cm augsts lakstaugs, aug ciņos. Stublāji stāvi, gludi, cilindriski, zaļi vai pelēkzaļi, ar 1–2 īsām, sarveidīgām lapām lejasdaļā. Pie stublāja pamata lapas reducētas, saglabājušās platas, spīdīgas, salmdzeltenas vai gaišbrūnas lapu makstis. Ziedkopa stublāja galā – neliela, lancetiska, brūna vārpiņa ar 3–4 ziediem. Apziednis ir reducēts, to veido seši sariņi. Pie vārpiņas pamata ar to vienāda garuma trīsstūrveida seglapa ar strupu galu. Auglis – riekstiņš. Zied no maija līdz jūlijam (Eglīte 2003). Apputeksnē vējš. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002) ar sakneņiem (Klimešová, Klimeš 2006). Sēklām nav pielāgojumu tālai izplatībai, un vidējais izplatības attālums ir 0,1–1 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Eirāzijā un Ziemeļamerikā, dažviet Āfrikas ziemeļos diezgan plaši sastopama suga, kurai izšķir vairākas pasugas (Priedītis 2014; Govaerts 2024). Igaunijā samērā bieži izplatīta galvenokārt R daļā un salās, Lietuvā – reti, galvenokārt R daļā (Tabaka et al. 2003). Krievijas ZR daļā – reti Ļeņingradas apgabala ziemeļos (Сорокина и др. 2021). Latvijā sugas izplatība iekļauj R daļu un Vidzemi, it īpaši tās daļu Rīgas līča tuvumā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 34 350 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 820 km2. EOO nav mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Eglīte 2003).
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku kopumā nav. Bieži ciņu mazmeldrs ir viena no dominējošām sugām augstajos purvos, taču virsājos un kaļķainos zāļu purvos šī suga veido tikai nelielas grupas vai aug pa vienam indivīdam.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug slapjās, skābās, barības vielām nabadzīgās augtenēs (Chytrý et al. 2018). Latvijā konstatēta galvenokārt augstajos purvos, bet tā aug arī slapjos virsājos un dažkārt kaļķainos zāļu purvos. Centrāleiropā sugas optimālās dzīvotnes ir ne tikai augstie purvi, bet arī avoksnāji alpīnajā un subalpīnajā joslā un zālāji alpīnajā joslā (Sádlo et al. 2007).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud purvu un slapjo virsāju susināšana un kūdras ieguve. Lai gan suga ir diezgan izturīga pret ūdenslīmeņa pazemināšanu un var ilgi saglabāties arī susināšanas ietekmētos augstajos purvos, tomēr tiek prognozēta dzīvotņu kvalitātes vēl lielāka mazināšanās, atradņu skaita un attiecīgi augu skaita mazināšanās tuvākajā nākotnē. To var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Liela daļa sugas atradņu atrodas ĪADT. Nozīmīgas atradnes atrodas dabas liegumos “Sārnates purvs”, “Ziemeļu purvi”, “Klāņu purvs”, “Laugas purvs”, Slīteres Nacionālajā parkā u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta tās izplatība. Jānoskaidro populācijas lielums valstī, kā arī jānosaka saglabāšanai, tostarp dzīvotņu atjaunošanai, nozīmīgākās vietas. Nav pieļaujama sugas dzīvotņu susināšana un kūdras ieguve sugai nozīmīgos purvos.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Deergrass – Trichophorum cespitosum. It is rare in Latvia, occurring in the western part of the country and Vidzeme, especially near the Gulf of Riga. The species’ range has not changed compared to the situation 30 years ago. The AOO is 820 km2, and the EOO – 34,350 km2. There are no data on the size of subpopulations in each locality and the population size and dynamics in Latvia. The species grows mainly in raised bogs, but may also be present in wet heaths and alkaline fens. It may be one of the dominant species in raised bogs, but in heaths and alkaline fens, it grows as single plants or forms small groups. The species is threatened by the drainage of mires and wet heaths and peat extraction. Although the species is quite resistant to a lowered water level and can persist for a long time in raised bogs affected by drainage, a decrease in habitat quality, a decrease in the number of subpopulations and, consequently, a decrease in the number of individuals is highly probable in the near future. A large percentage of the localities are in protected areas. Significant subpopulations occur in the “Sārnates purvs”, “Ziemeļu purvi”, “Klāņu purvs” and “Laugas purvs” Nature Reserves and the Slītere National Park. It is necessary to estimate the population size and to determine the most important places for conservation, including restoration actions. Drainage of suitable habitats and peat extraction in bogs with large subpopulations should not be permitted.
Literatūras saraksts
